Jaunumi

Par vairāk nekā 100% augusi vidējā līzinga summa privātpersonām, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku

Noslēgto līzinga darījumu skaits joprojām būtiski atpaliek no pirms pandēmijas laika (skat. 1. attēlu), tomēr straujš vidējās darījumu summas pieaugums kompensē skaita samazinājumu (skat. 2. attēlu). Ja 2019. gada pirmajā ceturksnī privātpersonām vidējā līzinga darījuma summa bija 5835 eiro, tad šī gada pirmajos mēnešos jau ap 13,3 tūkstošiem eiro, kas ir pieaugums par 128%. Ne tik būtiski, bet audzis arī juridisko personu līzinga vidējā darījuma summa – 2019. gada pirmajos 3 mēnešos tā bija ap 30 tūkstošiem eiro, bet šī gada 1. ceturksnī ap 33,7 tūkstošiem eiro, pieaugot par aptuveni 12%.

1. attēls
2. attēls

“Kredītinformācijas Biroja dati liecina, ka pēc pandēmijas līzinga darījumu skaits būtiski samazinājās un arī pēc tirgus apjoma atgūšanās, darījumu skaits joprojām nesasniedz pirms pandēmijas līmeni. Lielāks samazinājums vērojams tieši privātpersonām izsniegto līzingu skaitā. Tomēr, neskatoties uz to, kopējā līzinga darījumu summa sasniedz pirms pandēmijas līmeni," informē AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.

Šī gada pirmajā ceturksnī kredītiestādes izsniegušas 2986 finanšu un operatīvos līzingus privātpersonām, kas ir uz pusi mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, savukārt uzņēmumiem izsniegti 3190 līzingi, kas ir par 8% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.

Juridiskām personām līzinga darījumu skaits un kopējā summa zemāko punktu sasniedza 2020. gada 2. ceturksnī, tajā pašā laikā gadu vēlāk kopējā summa jau pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tas nozīmē, ka juridiskās personas strauji reaģēja uz pandēmijas radītajām ekonomiskajām komplikācijām, bet arī strauji atguvās. Privātpersonām darījumu skaits samazinājās garākā periodā un zemāko punktu sasniedza tikai 2021. gada 1. ceturksnī, lai gan lielākais summas samazinājums bija jau gadu iepriekš.

“Pēc pandēmijas sākšanās līzinga tirgus strauji izjuta privātpersonu un juridisko personu piesardzību, neuzņemoties jaunas kredītsaistības. Tomēr, mazinoties piesardzībai, tirgus atjaunošanos kavēja pandēmijas izraisītie loģistikas traucējumi un darbības pārrāvumi automašīnu ražošanas rūpnīcās. Tas radīja auto transporta iztrūkumu tirgū un kāpināja cenu, līdz ar to arī vidējo līzinga darījumu summu. Šobrīd darījumu skaita palielināšanos, visticamāk, kavē strauji augošā inflācija, kas privātpersonas dara piesardzīgas, kā arī karadarbība Ukrainā, kas atkal ietekmē piegāžu ķēdes," skaidro I.Miķelsons.

Lielākā daļa privātpersonām izsniegto finanšu līzingu ir robežās no 5000 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet operatīvo – no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro, kamēr juridiskām personām finanšu līzings no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet operatīvais no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro.


Digitālo datu koridori: piekļuve finanšu pakalpojumiem Ukrainas bēgļiem

Cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, ir jāspēj atjaunot savu dzīvi, bieži vien ārpus savas valsts. Viņiem ir ļoti svarīgi piekļūt finanšu pakalpojumiem uzņēmējvalstīs.
Šajā pasākumā tika apspriests, kā finanšu pakalpojumu nozare kopā ar valsts iestādēm var atbalstīt šīs personas un nodrošināt, ka personas un kredītdati tiek novirzīti caur digitālo datu koridoru, lai veicinātu finansiālo iekļaušanu.
Pasākuma prezentācija pieejama šeit.


Ukrainas pilsoņu kredītvēstures dati tagad pieejami arī Latvijā

Latvijas “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ir noslēdzis līgumu ar “Starptautisko kredītinformācijas biroju" Ukrainā (Міжнародне бюро кредитних історій) par Ukrainas valstspiederīgo kredītvēstures datu apmaiņu. Pakalpojums ļauj Latvijas uzņēmumiem jebkurā nozarē pirms konta atvēršanas vai līguma slēgšanas ar Ukrainas pilsoņiem verificēt personas identifikācijas datus un pārbaudīt klienta kredītvēsturi.

Otrdien, 14. jūnijā, plkst. 10.00 KIB rīkos vebināru, lai uzņēmējus informētu, kur un kā var iegūt datus par Ukrainas pilsoņiem, kāds ir pieejamo datu apjomus un informācijas izmantošanas iespējas un ieguvumi. Vebināra apmeklētājiem nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.

“Pakalpojums atvieglos Ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijā, ļaujot Latvijas uzņēmumiem un kredītiestādēm verificēt personas identitāti un dzīvesvietas adresi Ukrainā, kā arī saņemt informāciju par personas kredītsaistībām vai to neesamību Ukrainā. Pieejamā informācija noderēs ne tikai kreditētājiem “Zini savu klientu" prasību izpildei, bet jebkuram Latvijā strādājošam uzņēmumam, kas slēdz līgumu ar Ukrainas valstspiederīgajiem. Datu bāze satur ziņas par 15 miljoniem privātpersonu un 54 miljoniem unikālu kredītlīgumu – gan tādiem, kur maksājumi tiek veikti saskaņā ar grafiku, gan tādiem, kur kredītņēmējs maksājumus kavē. Datu sniedzēji ir 20 Ukrainas lielākās bankas, kā arī nebanku kreditētāji. Kredītvēstures atskaite satur arī personas nodokļu identitātes numuru, deklarēto dzīvesvietu Ukrainā, kā arī reģistrētos kontakttālruņus Ukrainā," skaidro AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.

Lai Latvijas uzņēmums iegūtu datus, tam ir jānoslēdz līgums ar KIB, savukārt pirms datu pieprasīšanas Ukrainas valstspiederīgajam būs jādod atļauja savu datu izmantošanai, parakstot piekrišanu. Līdz š.g. 1. septembrim uzņēmēji datus par Ukrainas pilsoņiem varēs saņemt bez maksas. Līdzīgi kā Latvijas iedzīvotāji, arī Ukrainas valstspiederīgie Kredītinformācijas Birojā (Grēdu ielā 4a, Rīgā) tagad bez maksas var iepazīties ar savu kredītvēsturi. Lai saņemtu informāciju, Ukrainas pilsonim ir nepieciešama Ukrainas valsts iestāžu izsniegta derīga ārzemju pase.