Jaunumi

Mājokļu kreditēšanā pērn – kāpums

25.03.2022

Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) dati.

2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2021. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.

“Jāpiezīmē, ka minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi,"  skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.

Pēc KIB datiem 2020. gada janvāra mēnesī privātpersonām no jauna piešķirto hipotekāro līgumu skaits bija zem tūkstoša, savukārt 2022. gada decembra mēnesī līgumu skaits pārsniedza 1 200.

Kā norāda Mūrnieks: “COVID-19 pandēmijas laikā nekustamo īpašumu cenas Latvijā faktiski nesamazinājās, un 2021. gadā ekonomikā atgriezās inflācija, kas ietekmēja vidējā aizdevuma apmēru. 2019. gadā vidējā aizdevuma summa sērijveida dzīvoklim bija 38`000 eiro un jaunajos projektos – 82`800 eiro, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā vidējais aizdevums sērijveida dzīvokļiem ir bijis 45`000 eiro, turpretī jaunajos projektos – 93`000. Esam novērojuši, ka klienti, kuri iepriekš plānoja nogaidīt, inflācijas kāpums ir motivējošs faktors lēmumam gan par mājokļa iegādi, gan investīcijām nekustamajā īpašumā."


IEDZĪVOTĀJU PARĀDI FINANŠU IESTĀDĒM UN PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM

22.03.2022

Iedzīvotāju kopējais parāds finanšu iestādēm (bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem) martā – 1.28 miljardi eiro. Savukārt privātpersonu parādsaistības pakalpojumu sniedzējiem (rēķini, nodokļu parādi, komunālie parādi u.c.) martā – 276 miljoni eiro.

Avots: KIB datu apmaiņas arhīvs.


Mājokļu kreditēšana 2021.gadā dubultojusies

14.03.2022

Kopš 2020.gada 2.martā Latvijā tika apstiprināts pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums, hipotekārā kreditēšana piedzīvojusi būtiskas svārstības. 2020.gadā mājokļu kreditēšanas ikmēneša summas ‘nokritās’ zem vidējā rādītāja, bet 2021.gadā, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, dubultojās.

2020.gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021.gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro.

“Jāpiezīmē, ka tajā pašā laikā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20%. Tas ļauj secināt, ka arī mājokļu segmentā iezīmējas tendence – vienai personai mazāks līgumu skaits, bet par lielāku summu," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.


Iedzīvotāji aizņemas retāk, bet lielākas summas

02.03.2022

Aktīvi aizņēmumu līgumi finanšu iestādēs ir 683 tūkstošiem iedzīvotāju par kopējo summu 12,96 miljardi eiro. Kopējais privātpersonu aktīvo līgumu skaits kredītiestādēm ir 1,6 miljardi, liecina AS “Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.

Pērnā gada nogalē (decembra mēnesī) banku izsniegtā summa iedzīvotājiem patēriņa kredītos bija 18 510 282 eiro. Salīdzinājumam, 2019.gada janvārī tā bija 16 208 980 eiro. Līdzīga situācija vērojama nebanku kreditētāju jomā: 2021.gada novembrī alternatīvo finanšu paklapojumu sniedzēji bija izsnieguši patēriņa aizdevumos privātpersonām 17 283 278 eiro (2019.gada janvārī – 17 089 050 eiro).

“Varam secināt, ka patēriņa kreditēšana ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, kā arī to, ka banku sektorā patēriņa kredītlīgumu skaits šo trīs gadu laikā ir saglabājies nemainīgs. Redzamas izmaiņas skārušas nebanku kreditētāju līgumu skaitu – tas pēdējo trīs gadu laikā krasi sarucis (no 30 tūkstošiem 2019.gada janvārī uz 20 tūkstošiem 2021.gada novembrī)," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.

Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā 18 līdz 30 gadi: vairāk nekā 60 dienas kavēti kredītlīgumu maksājumi ir 35,2% šīs grupas pārstāvju.

Lielākā daļa privātpersonu aizņēmumu ir summā līdz vienam tūkstotim eiro (24% līdz 500 eiro un 16% par summu no 500 līdz 1000 eiro). Salīdzinoši liels skaits līgumu ir par summu no diviem līdz pieciem tūkstošiem (18%), savukārt kredītu no viena līdz diviem tūkstošiem saņēmuši 15% aizņēmēju. 

Ceturdaļai jeb 24% aktīvo aizņēmēju ir “E" līmeņa kredītreitings (“ļoti slikts") un vēl 10,6%  ir “D" kredītreitings (“slikts"), kas nozīmē, ka aizdevējiem varētu būt sarežīti šos aizdevumus atgūt.

Pēc KIB aprēķiniem “A" kredītreitings (“ļoti labs") šobrīd ir 34,1% aktīvo aizņēmēju, “B" (“labs") – 23% un “C" (“vidējs") ir 8,3% aizņēmēju.


Kredītkartes, kredītlīnijas, overdrafti: mazākas summas, lielāks līgumu skaits

01.03.2022

2021.gada decembrī privātpersonas noslēgušas 2465 jaunus kredītkaršu, kredītlīniju, overdrafta līgumus finanšu iestādēs (bankās un pie alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem) par kopējo summu 3 267 111 eiro. Tādējādi ikmēneša jauno līgumu skaits pietuvojies pirmspandēmijas līmenim, lai gan kopējā jauno izsniegto līgumu summa ir ievērojami mazāka nekā 2020.gada janvārī, kad tā sasniedza 4 312 235 eiro.