Jaunumi

Par krāpniecības upuri var kļūt jebkurš – brīdina Kredītinformācijas birojs

No krāpnieku nagiem nav pasargāts neviens, pat cilvēki ar plašām zināšanām finanšu nozarē. Ar šādu negatīvu pieredzi saskārās arī kāds Kredītinformācija biroja klients, kas ikdienā darbojas finanšu tehnoloģiju (fintech) biznesā.

“Vēršoties bankā pēc aizdevuma, sev par pārsteigumu klients saņēma atteikumu ar bankas pamatojumu – aktīvas parādsaistības. Pārbaudot savus finanšu datus vietnē manakreditvesture.lv, klients konstatēja divus aizdomīgus ierakstus. Tās bija kredītlīnijas ar ilgstoši kavētu atmaksas termiņu virs 900 dienām. Turklāt aizņēmumi bija ‘noformēti’ uz svešas personas vārda un adreses, atbilstība ar klientu bija vienīgi personas kodā," brīdina AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.

Izkrāpts personas kods

Lai noskaidrotu situāciju, cietušais sazinājās ar manakreditvesture.lv datu apmaiņas sistēmas uzturētāju – AS “Kredītinformācijas Birojs".

“Mūsu uzņēmuma speciālisti uzsāka padziļinātu izpēti, un izmeklēšanas gaitā noskaidrojās, ka ir izkrāpts klienta personas kods, uz kura pamata paņemts aizdevums pie diviem dažādiem alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzējiem. Tā kā mēs nodrošinām pastāvīgu datu apmaiņu ar visām Latvijas lielākajām finanšu iestādēm, šāda informācija jeb ieraksts par aizņēmumu nonāk personas kredītvēsturē," I. Miķelsons.

Finanšu drošības sistēmas tiek pastāvīgi modernizētas, bet, jāņem vērā, ka tehnoloģijām attīstoties, arī krāpnieki meklē jaunus veidus, kā izmānīt personas datus, un bieži vien pietiek tikai ar izkrāptu personas kodu. Līdzīgi kā šajā gadījumā, cilvēks krāpniecības faktu konstatē tikai tad, kad iecerējis paņemt kredītu vai iegadāties preci līzingā, un negaidīti saņem atteikumu. Tas nav patīkami, jo preces iegāde vai kredīta saņemšana jāatliek uz nenoteiktu laiku, kamēr notiek faktu noskaidrošana un nekorekto datu anulēšana.

Kredītdevēja loma

Kā kredītdevējam būtu jāpārliecinās par personas identitāti, skaidro Mārtiņš Magdeburgers – vadītājs vienā no vadošajiem nebanku kredītdevējiem VIASMS.lv.

“Lai arī konkrētā situācija nav saistīta ar VIASMS.lv, šādi gadījumi jebkuram kredītdevējam liek izvērtēt esošo procedūru efektivitāti, jo labāk mācīties no citu kļūdām nevis no savējām. Personas identitātes noteikšana ir atkarīga no kredītdevēja biznesa prakses. Ja kredītdevējs praktizē tradicionālu līguma noslēgšanu un dokumentu parakstīšanu, tad persona klātienē uzrāda personu apliecinošu dokumentu, tādējādi sevi identificējot. Savukārt, ja kredītdevējs paredz attālinātu dokumentu parakstīšanu, visdrošāk un atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izmantot kādu no identitātes pārbaudes līdzekļiem. Sekojot mūsdienu dzīves ritmam un ievērojot fintech pamatideju, ka finanšu pakalpojumiem jābūt ātriem un pieejamiem, neskatoties uz fizisko atrašanās vietu, saviem klientiem piedāvājam attālinātu pakalpojumu sniegšanu ar internetbankā veiktu identifikāciju. Esam ceļā arī uz identifikācijas nodrošināšanu ar eID karti un mobilo lietotni eParaksts mobile. Tas klientiem sniegs papildu drošības un pārliecības sajūtu, ka nelabvēļiem neizdosies viņu vietā veikt aizdevuma pieprasījumu," skaidro M.  Magdeburgers.

Kāda mācība?

No šī gadījuma būtiskākie secinājumi ir trīs: regulāri sekot līdzi ierakstiem savā kredītvēsturē arī tad, ja neplānojat ņemt aizdevumu. Otrs – pasargāts nav neviens, tas ir mīts, ka krāpnieku upuri ir kāds noteikts sabiedrības slānis. Arī uzņēmēji – cilvēki, kas paši ikdienā strādā ar datiem un neskaitāmiem normatīvajiem aktiem, var kļūt par krāpnieku upuriem.

“Krāpniekiem ir daudz lielāka iespēja tikt pie sava mērķa, izkrāpjot augstāk atalgotu, piemēram, uzņēmumu vadītāju, valdes locekļu u.tml. personu datus, tāpēc vieglprātīgs nedrīkst būt neviens. Visdrošākais risinājums ir katram pašam ļoti uzmanīgi sekot līdzi tam, kur un kad tiek ievadīti personu dati un regulāri ieskatīties savā kredītvēsturē," aicina I. Miķelsons.

Tanī pašā laikā iedzīvotājiem ir īpaši rūpīgi jāizturas pret sava vārda, uzvārda un personas koda norādīšanu, un noteikti to nevajadzētu darīt bez īpašas nepieciešamības.