Par vairāk nekā 100% augusi vidējā līzinga summa privātpersonām, salīdzinot ar pirms pandēmijas laiku
Noslēgto līzinga darījumu skaits joprojām būtiski atpaliek no pirms pandēmijas laika (skat. 1. attēlu), tomēr straujš vidējās darījumu summas pieaugums kompensē skaita samazinājumu (skat. 2. attēlu). Ja 2019. gada pirmajā ceturksnī privātpersonām vidējā līzinga darījuma summa bija 5835 eiro, tad šī gada pirmajos mēnešos jau ap 13,3 tūkstošiem eiro, kas ir pieaugums par 128%. Ne tik būtiski, bet audzis arī juridisko personu līzinga vidējā darījuma summa – 2019. gada pirmajos 3 mēnešos tā bija ap 30 tūkstošiem eiro, bet šī gada 1. ceturksnī ap 33,7 tūkstošiem eiro, pieaugot par aptuveni 12%.
1. attēls2. attēls
“Kredītinformācijas Biroja dati liecina, ka pēc pandēmijas līzinga darījumu skaits būtiski samazinājās un arī pēc tirgus apjoma atgūšanās, darījumu skaits joprojām nesasniedz pirms pandēmijas līmeni. Lielāks samazinājums vērojams tieši privātpersonām izsniegto līzingu skaitā. Tomēr, neskatoties uz to, kopējā līzinga darījumu summa sasniedz pirms pandēmijas līmeni," informē AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.
Šī gada pirmajā ceturksnī kredītiestādes izsniegušas 2986 finanšu un operatīvos līzingus privātpersonām, kas ir uz pusi mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī, savukārt uzņēmumiem izsniegti 3190 līzingi, kas ir par 8% mazāk nekā 2019. gada pirmajā ceturksnī.
Juridiskām personām līzinga darījumu skaits un kopējā summa zemāko punktu sasniedza 2020. gada 2. ceturksnī, tajā pašā laikā gadu vēlāk kopējā summa jau pārsniedza pirms pandēmijas līmeni. Tas nozīmē, ka juridiskās personas strauji reaģēja uz pandēmijas radītajām ekonomiskajām komplikācijām, bet arī strauji atguvās. Privātpersonām darījumu skaits samazinājās garākā periodā un zemāko punktu sasniedza tikai 2021. gada 1. ceturksnī, lai gan lielākais summas samazinājums bija jau gadu iepriekš.
“Pēc pandēmijas sākšanās līzinga tirgus strauji izjuta privātpersonu un juridisko personu piesardzību, neuzņemoties jaunas kredītsaistības. Tomēr, mazinoties piesardzībai, tirgus atjaunošanos kavēja pandēmijas izraisītie loģistikas traucējumi un darbības pārrāvumi automašīnu ražošanas rūpnīcās. Tas radīja auto transporta iztrūkumu tirgū un kāpināja cenu, līdz ar to arī vidējo līzinga darījumu summu. Šobrīd darījumu skaita palielināšanos, visticamāk, kavē strauji augošā inflācija, kas privātpersonas dara piesardzīgas, kā arī karadarbība Ukrainā, kas atkal ietekmē piegāžu ķēdes," skaidro I.Miķelsons.
Lielākā daļa privātpersonām izsniegto finanšu līzingu ir robežās no 5000 līdz 20 tūkstošiem eiro, bet operatīvo – no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro, kamēr juridiskām personām finanšu līzings no 20 līdz 50 tūkstošiem eiro, bet operatīvais no 10 līdz 20 tūkstošiem eiro.
Digitālo datu koridori: piekļuve finanšu pakalpojumiem Ukrainas bēgļiem
Cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, ir jāspēj atjaunot savu dzīvi, bieži vien ārpus savas valsts. Viņiem ir ļoti svarīgi piekļūt finanšu pakalpojumiem uzņēmējvalstīs.
Šajā pasākumā tika apspriests, kā finanšu pakalpojumu nozare kopā ar valsts iestādēm var atbalstīt šīs personas un nodrošināt, ka personas un kredītdati tiek novirzīti caur digitālo datu koridoru, lai veicinātu finansiālo iekļaušanu.
Pasākuma prezentācija pieejama šeit.
Ukrainas pilsoņu kredītvēstures dati tagad pieejami arī Latvijā
Latvijas “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ir noslēdzis līgumu ar “Starptautisko kredītinformācijas biroju" Ukrainā (Міжнародне бюро кредитних історій)par Ukrainas valstspiederīgo kredītvēstures datu apmaiņu. Pakalpojums ļauj Latvijas uzņēmumiem jebkurā nozarē pirms konta atvēršanas vai līguma slēgšanas ar Ukrainas pilsoņiem verificēt personas identifikācijas datus un pārbaudīt klienta kredītvēsturi.
Otrdien, 14. jūnijā, plkst. 10.00 KIB rīkos vebināru, lai uzņēmējus informētu, kur un kā var iegūt datus par Ukrainas pilsoņiem, kāds ir pieejamo datu apjomus un informācijas izmantošanas iespējas un ieguvumi. Vebināra apmeklētājiem nepieciešama iepriekšēja reģistrācija šeit.
“Pakalpojums atvieglos Ukraiņu bēgļu integrāciju Latvijā, ļaujot Latvijas uzņēmumiem un kredītiestādēm verificēt personas identitāti un dzīvesvietas adresi Ukrainā, kā arī saņemt informāciju par personas kredītsaistībām vai to neesamību Ukrainā. Pieejamā informācija noderēs ne tikai kreditētājiem “Zini savu klientu" prasību izpildei, bet jebkuram Latvijā strādājošam uzņēmumam, kas slēdz līgumu ar Ukrainas valstspiederīgajiem. Datu bāze satur ziņas par 15 miljoniem privātpersonu un 54 miljoniem unikālu kredītlīgumu – gan tādiem, kur maksājumi tiek veikti saskaņā ar grafiku, gan tādiem, kur kredītņēmējs maksājumus kavē. Datu sniedzēji ir 20 Ukrainas lielākās bankas, kā arī nebanku kreditētāji. Kredītvēstures atskaite satur arī personas nodokļu identitātes numuru, deklarēto dzīvesvietu Ukrainā, kā arī reģistrētos kontakttālruņus Ukrainā," skaidro AS “Kredītinformācijas Birojs" valdes loceklis Intars Miķelsons.
Lai Latvijas uzņēmums iegūtu datus, tam ir jānoslēdz līgums ar KIB, savukārt pirms datu pieprasīšanas Ukrainas valstspiederīgajam būs jādod atļauja savu datu izmantošanai, parakstot piekrišanu. Līdz š.g. 1. septembrim uzņēmēji datus par Ukrainas pilsoņiem varēs saņemt bez maksas. Līdzīgi kā Latvijas iedzīvotāji, arī Ukrainas valstspiederīgie Kredītinformācijas Birojā (Grēdu ielā 4a, Rīgā) tagad bez maksas var iepazīties ar savu kredītvēsturi. Lai saņemtu informāciju, Ukrainas pilsonim ir nepieciešama Ukrainas valsts iestāžu izsniegta derīga ārzemju pase.
Mājokļu kreditēšanā pērn – kāpums
25.03.2022
Hipotekārā kreditēšana Latvijā pandēmijas laikā piedzīvojusi gan kritumus, gan kāpumus. 2020. gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021. gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) dati.
2020. gada janvāra mēnesī finanšu iestādes – bankas un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – iedzīvotājiem mājokļu kredītos piešķīrušas 41,8 miljonus eiro, savukārt 2021. gada decembrī privātpersonām izsniegtā kopējā summa ir dubultojusies, sasniedzot 80,2 miljonus eiro.
“Jāpiezīmē, ka minētajā periodā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20 %. No pieejamajiem datiem varam secināt, ka pieprasījums pēc nekustamajiem īpašumiem aug, un, pieaugot pieprasījumam pēc nekustamajiem īpašumiem, turpina celties cenas un darījuma vidējā summa," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Līdzīgu tendenci atspoguļo bankas Citadele dati. “Citadelē noslēgto mājokļa iegādes līgumu skaits 2021. gadā ir palielinājies par 40 %, salīdzinot ar 2020. gadu. COVID-19 pandēmija noteikti ir veicinājusi interesi par māju iegādi un lielākiem īpašumiem, kā arī palīdzējusi pārvarēt iepriekšējās krīzes bailes. Pēc pirmā satraukuma viļņa pāriešanas, klienti turpināja plānot un realizēt mājokļa iegādi," skaidro Jānis Mūrnieks, Citadeles Privātpersonu apkalpošanas direkcijas vadītājs Latvijā.
Pēc KIB datiem 2020. gada janvāra mēnesī privātpersonām no jauna piešķirto hipotekāro līgumu skaits bija zem tūkstoša, savukārt 2022. gada decembra mēnesī līgumu skaits pārsniedza 1 200.
Kā norāda Mūrnieks: “COVID-19 pandēmijas laikā nekustamo īpašumu cenas Latvijā faktiski nesamazinājās, un 2021. gadā ekonomikā atgriezās inflācija, kas ietekmēja vidējā aizdevuma apmēru. 2019. gadā vidējā aizdevuma summa sērijveida dzīvoklim bija 38`000 eiro un jaunajos projektos – 82`800 eiro, savukārt pēdējo sešu mēnešu laikā vidējais aizdevums sērijveida dzīvokļiem ir bijis 45`000 eiro, turpretī jaunajos projektos – 93`000. Esam novērojuši, ka klienti, kuri iepriekš plānoja nogaidīt, inflācijas kāpums ir motivējošs faktors lēmumam gan par mājokļa iegādi, gan investīcijām nekustamajā īpašumā."
IEDZĪVOTĀJU PARĀDI FINANŠU IESTĀDĒM UN PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM
22.03.2022
Iedzīvotāju kopējais parāds finanšu iestādēm (bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem) martā – 1.28 miljardi eiro. Savukārt privātpersonu parādsaistības pakalpojumu sniedzējiem (rēķini, nodokļu parādi, komunālie parādi u.c.) martā – 276 miljoni eiro.
Avots: KIB datu apmaiņas arhīvs.
Mājokļu kreditēšana 2021.gadā dubultojusies
14.03.2022
Kopš 2020.gada 2.martā Latvijā tika apstiprināts pirmais Covid-19 saslimšanas gadījums, hipotekārā kreditēšana piedzīvojusi būtiskas svārstības. 2020.gadā mājokļu kreditēšanas ikmēneša summas ‘nokritās’ zem vidējā rādītāja, bet 2021.gadā, salīdzinot ar pirmspandēmijas laiku, dubultojās.
2020.gada sākumā iedzīvotājiem izsniegtā mājokļu kredītu summa mēnesī svārstījās 40 miljonu eiro robežās, bet 2021.gada noslēgumā jau ik mēnesi sasniedza 75 līdz 80 miljonus eiro.
“Jāpiezīmē, ka tajā pašā laikā vidējais mēnesī noslēgto mājokļu kredītlīgumu skaits nav dubultojies, bet palielinājies vien par 20%. Tas ļauj secināt, ka arī mājokļu segmentā iezīmējas tendence – vienai personai mazāks līgumu skaits, bet par lielāku summu," secina Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Iedzīvotāji aizņemas retāk, bet lielākas summas
02.03.2022
Aktīvi aizņēmumu līgumi finanšu iestādēs ir 683 tūkstošiem iedzīvotāju par kopējo summu 12,96 miljardi eiro. Kopējais privātpersonu aktīvo līgumu skaits kredītiestādēm ir 1,6 miljardi, liecina AS “Kredītinformācijas birojs" (KIB) dati.
Pērnā gada nogalē (decembra mēnesī) banku izsniegtā summa iedzīvotājiem patēriņa kredītos bija 18 510 282 eiro. Salīdzinājumam, 2019.gada janvārī tā bija 16 208 980 eiro. Līdzīga situācija vērojama nebanku kreditētāju jomā: 2021.gada novembrī alternatīvo finanšu paklapojumu sniedzēji bija izsnieguši patēriņa aizdevumos privātpersonām 17 283 278 eiro (2019.gada janvārī – 17 089 050 eiro).
“Varam secināt, ka patēriņa kreditēšana ir atgriezusies pirmspandēmijas līmenī, kā arī to, ka banku sektorā patēriņa kredītlīgumu skaits šo trīs gadu laikā ir saglabājies nemainīgs. Redzamas izmaiņas skārušas nebanku kreditētāju līgumu skaitu – tas pēdējo trīs gadu laikā krasi sarucis (no 30 tūkstošiem 2019.gada janvārī uz 20 tūkstošiem 2021.gada novembrī)," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā 18 līdz 30 gadi: vairāk nekā 60 dienas kavēti kredītlīgumu maksājumi ir 35,2% šīs grupas pārstāvju.
Lielākā daļa privātpersonu aizņēmumu ir summā līdz vienam tūkstotim eiro (24% līdz 500 eiro un 16% par summu no 500 līdz 1000 eiro). Salīdzinoši liels skaits līgumu ir par summu no diviem līdz pieciem tūkstošiem (18%), savukārt kredītu no viena līdz diviem tūkstošiem saņēmuši 15% aizņēmēju.
Ceturdaļai jeb 24% aktīvo aizņēmēju ir “E" līmeņa kredītreitings (“ļoti slikts") un vēl 10,6% ir “D" kredītreitings (“slikts"), kas nozīmē, ka aizdevējiem varētu būt sarežīti šos aizdevumus atgūt.
Pēc KIB aprēķiniem “A" kredītreitings (“ļoti labs") šobrīd ir 34,1% aktīvo aizņēmēju, “B" (“labs") – 23% un “C" (“vidējs") ir 8,3% aizņēmēju.
Kredītkartes, kredītlīnijas, overdrafti: mazākas summas, lielāks līgumu skaits
01.03.2022
2021.gada decembrī privātpersonas noslēgušas 2465 jaunus kredītkaršu, kredītlīniju, overdrafta līgumus finanšu iestādēs (bankās un pie alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem) par kopējo summu 3 267 111 eiro. Tādējādi ikmēneša jauno līgumu skaits pietuvojies pirmspandēmijas līmenim, lai gan kopējā jauno izsniegto līgumu summa ir ievērojami mazāka nekā 2020.gada janvārī, kad tā sasniedza 4 312 235 eiro.
Pandēmija nav ietekmējusi jauno parādu dinamiku
24.02.2022
2021.gada decembrī iedzīvotāju kavēto rēķinu kopsumma pakalpojumu sniedzējiem bija 36 miljoni eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) dati. Pirms Covid-19 pandēmijas, 2019.gada sākumā tā bija 30 miljoni eiro.
“2019. gadā KIB datu bāzē fiksēti 110 tūkstoši jaunu parādu, 2020.gadā – 100 tūkstoši, 2021.gadā – 110 tūkstoši, un šie dati liecina, ka pandēmija kopumā nav atstājusi ietekmi uz jauno parādu dinamiku", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Kopējā iedzīvotāju pakalpojumu parāda pieaugums galvenokārt veidojies no jaunu datu devēju piesaistes KIB informācijas apmaiņas sistēmai. Datus par privātpersonu norēķiniem kredītbirojam pašlaik nodod daļa apsaimniekošanas uzņēmumu, elektrības un gāzes piegādātāji, stāvvietu apsaimniekotāji, lielākie parādu piedziņas uzņēmumi un citi.
“Reālais iedzīvotāju parāds pakalpojumu sniedzējiem ir daudz lielāks, jo datu apmaiņā pagaidām nepiedalās pilnīgi visi pakalpojumu sniedzēji. Piemēram, KIB datu bāze neatspoguļo telekomunikāciju norēķinus un šie maksājumu kavējumi neatspoguļojas kredītvēsturēs, kas ļauj personai šo parādu ‘noslēpt’ no bankām un aizdevējiem," atzīmē KIB pārstāvis.
Kā liecina KIB dati, pirmajā pandēmijas vilnī Covid-19 ietekme uz iedzīvotāju maksāšanas disciplīnu bija pozitīva, bet, atsākoties kreditēšanai un mazinoties ierobežojumiem – 2020.gada otrajā ceturksnī, parādu apjoms atsāka pieaugt. “Pandēmijas ierobežojumu dēļ iedzīvotājiem zuda iespēja tērēt naudu un cilvēki pieķērās īres, elektrības un citu rēķinu apmaksai, bet tiklīdz atkal parādījās iespēja tērēt, atsākās maksājumu kavēšana. Tas liek secināt, ka parādu veidošanās primārais iemesls ir personas maksāšanas uzvedība, nevis ienākumu līmenis.Šo atspoguļo arī privātpersonas kredītreitings, kura kalkulācijā netiek ņemts vērā ienākumu līmenis, bet gan personas iepriekšējā uzvedība.Ikdienas rēķinus nemaksā arī cilvēki ar augstiem ienākumiem, tāpēc atalgojuma lielums nav potenciālā parādnieka rādītājs," secina KIB pārstāvis.
Minētais redzams arī apskatot parādnieku dalījumu pa vecumu grupām – lielākie pakalpojumu parādnieki ir finansiāli aktīvie iedzīvotāji – vecuma grupā no 31 līdz 40 gadiem tādi ir gandrīz trešdaļa no visiem parādniekiem jeb 27%.
“Pandēmija parādija iedzīvotāju atbildības līmeni pret finanšu saistībām, proti, ja cilvēkam ir nauda un brīva izvēle, liela daļa izvēlas aiziet uz restorānu, bet nesamaksāt rēķinu par elektrību, atkritumu izvešanu vai stāvvietu. Turpretī, esot piespiedu mājsēdē, cilvēkam vairs nav pieejamas izklaides un citi naudas tērēšanas veidi, kā rezultātā persona lemj par labu savu ikdienas saistību izpildei, tajā skaitā uzkrāto parādu daļējai vai pilnīgai dzēšanai," secina KIB valdes loceklis.
Privātpersonu kredītreitings
23.02.2022
Lai arī vairāk nekā pusei iedzīvotāju* (57%) kredītreitings vērtējams kā “labs", ievērojamai daļai jeb 35% kredītreitings šobrīd ir zems.
Kredītreitinga skalā no “A" līdz “E", kurā “A" ir augstākais un “E" zemākais vērtējums, “A" kredītreitings ir 34,1% iedzīvotāju, B – 23%, C – 8,3%, D – 10,6% un E – 24% iedzīvotāju.
KRITIES IEDZĪVOTĀJU PARĀDS FINANŠU IESTĀDĒM
14.02.2022
Gada pirmajos divos mēnešos samazinājies privātpersonu kopējais parāds bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem – no 1,31 miljardiem eiro decembrī līdz 1.27 miljardiem eiro februārī. Iedzīvotāju parādsaistības pakalpojumu sniedzējiem (rēķini, nodokļu parādi, komunālie parādi u.c.) februārī – 277.2 miljoni eiro.
Patēriņa aizdevumi: aizņemas retāk, bet lielākas summas
28.01.2022.
Patēriņa kreditēšanas apjoms atgriezies pirmspandēmijas līmenī, liecina KIB arhīva dati. 2021.gada nogalē banku izsniegtā summa iedzīvotājiem patēriņa kredītos sasniedza 18 510 282 eiro. Salīdzinājumam, 2019.gada janvārī tā bija 16 208 980 eiro. Līdzīga situācija vērojama licencēto kreditētāju jomā: 2021.gada novembrī nebanku aizdevēji bija izsnieguši patēriņa aizdevumos iedzīvotājiem 17 283 278 eiro (2019.gada janvārī – 17 089 050 eiro).
Izmaiņas redzamas nebanku kreditētāju noslēgto līgumu skaitā – licencēto aizdevēju kredītlīgumu skaits pēdējo trīs gadu laikā ir ievērojami samazinājies (no ~ 30 tūkstošiem 2019.gada janvārī uz ~ 20 tūkstošiem 2021.gada novembrī). Savukārt banku sektorā patēriņa kredītlīgumu skaits šo trīs gadu laikā ir saglabājies nemainīgs.
IEDZĪVOTĀJU KREDĪTSAISTĪBU DINAMIKA GADU GRIEZUMĀ
13.01.2022
Kredītņēmēju un aizdevumu līgumu skaita dinamika pēdējo gadu* laikā parāda, ka, neskatoties uz pandēmijas sociālekonomisko ietekmi, Latvijas iedzīvotāji ir turpinājuši aizņemties. Pie kam līgumu skaits ir kāpis straujāk nekā aizņēmēju skaits, kas liecina par to, ka tiek slēgti vairāki aizņēmumu līgumi vienai personai. 2018.gadā, pateicoties izmaiņām likumdošanā, KIB datu bāzi papildināja banku un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonu līgumu dati, proti, izmaiņas likumdošanā ieviesa obligātu prasību visiem licenzētajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem dalīties ar saviem datiem caur kredītbiroju datu apmaiņas sistēmu. Attiecīgi datu bāzē ‘ieplūda’ papildus informācija, kas pirms tam nebija redzama. Tas izskaidro aizdevuma līgumu kopskaita ‘lēcienu’ 2018.gada noslēgumā.
* Datu apkopojums par 2019.gadu nav pieejams.
DECEMBRIS: PIEAUDZIS IEDZĪVOTĀJU PARĀDS PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM
03.01.2021
Gada nogalē ievērojami palielinājušās iedzīvotāju parādsaistības pakalpojumu sniedzējiem (rēķini, nodokļu parādi, komunālie parādi u.c.), sasniedzot 232,4 miljonus eiro. Savukārt kopējais privātpersonu parāds finanšu iestādēm uz gada nogali nedaudz samazinājies – 1,31 miljardi eiro. Kopumā 2021.gada laikā iedzīvotāju parādsaistību summa bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem ir piedzīvojusi kritumu, bet kopējais rēķinu parāds pakalpojumu sniedzējiem ir būtiski pieaudzis.
Privātpersonu kredītvēstures izmanto arī namu apsaimniekotāji
Uzņēmumu grupa “Ka Invest" iedzīvotāju parādu pārvaldīšanai uzsākusi izmantot kredītbiroja “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) datu arhīvā apkopotās privātpersonu kredītvēstures.
Uzņēmumu grupā “Ka Invest" ietilpst uzņēmumi “KA Management" un “KA Invest Group", kas izīrē un, vienlaicīgi, apsaimnieko sešas daudzīvokļu mājas Rīgā – ap 400 dzīvokļu un virkni komerctelpas. “Ņemot vērā lielo īrnieku skaitu, saskaramies ar gadījumiem, kad īrnieks atbrīvo dzīvokli ar parādu. Ilggadēja pieredze rāda, ka strādāt ar parādiem ir efektīvāk, ja mūsu pārziņā ir informācija par personas maksāšanas disciplīnu un kredītkultūru", stāsta uzņēmumu grupas “Ka Invest" īpašnieks Aleksejs Kaškarovs.
Kā norāda “Ka Invest" pārstāvis, šogad no visiem īrniekiem, kas atbrīvojuši īres dzīvokli ar parādu, 70% par savam saistībām jau ir norēķinājušies. “Tajā pat laikā jāatzīmē, ka visu šogad izbraukušo īrnieku procents, kuri atbrīvojuši dzīvokli bez parādiem, tuvojas 90%. Fakts, ka mēs sadarbojamies ar KIB, šiem rādītājiem piešķir pozitīvu dinamiku, un tie uzlabojas. Interesanti, ka vislielāko atdevi no kredītbiroja datu pielietošanas, novērojam no gados jauniem cilvēkiem, vecumā līdz 35 gadiem, kas dēļ nelielas summas nevēlas bojāt savu kredītvēsturi. Tāpat būtisks sadarbības aspekts ir iespēja novērtēt potenciālo īrnieku – viņa maksātspēju un sniegtās informācijas patiesumu, tādejādi ievērojami uzlabot mūsu īrnieku portfeļa kvalitāti", uzsver “Ka Invest" īpašnieks.
Pēc KIB datu apmaiņas sistēmā uzkrātajiem datiem, iedzīvotāju kopējā parādu summa dažādu pakalpojumu sniedzējiem (degvielas tirgotāji, elektroapgāde, apsaimniekošana utm.l) šobrīd sasniedz 166,6 miljonus eiro, bet to personu skaits, kurām ir fiksēti maksājumu pārkāpumi – 242 tūkstoši.
“Informācija par personas parādu kredītbiroja datu bāzē nokļūst, kad kavējums ir sasniedzis 60 dienas. Jāņem vērā, ka kavētie maksājumi ir mazākā iedzīvotāju saistību sloga daļa, jo vēl lielākajai iedzīvotāju daļai ir aktīvi aizņēmumi bankās un pie ātrajiem kreditētājiem. Piemēram, novembrī kopējā privātpersonu līgumu summa ar kredītiestādēm sasniedza 13,25 miljardus eiro," stāsta KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.
KIB datu apmaiņas sistēma satur informāciju par privātpesonu esošām un dzēstām pārādsaistībām gan finanšu iestādēm (bankas, ātrie aizdevēji), gan arī valsts institūcijām (nodokļu parādi, alimentu kavējumi utml), kā arī dažādiem pakalpojumu sniedzējiem. Kopumā KIB arhīvā šobrīd ir dati par 1,04 miljoniem Latvijas iedzīvotāju.
KIB darbojas uz speciāla likuma pamata, kas nosaka kārtību, kādā kredītbirojs drīkst iegūt un apkopot ziņas par iedzīvotāju – fizisko personu – kredītvēsturēm. Savukārt iedzīvotājiem ir tiesības no kredītinformācijas biroja saņemt ziņas par sevi, lai pārbaudītu un, kļūdu gadījumos apstrīdētu.
NOVEMBRIS: IEDZĪVOTĀJU PARĀDS FINANŠU IESTĀDĒM UN PAKALPOJUMU SNIEDZĒJIEM
10.11.2021
Iedzīvotāju kopējais parāds finanšu iestādēm uz novembra sākumu nedaudz samazinājies – kopējā parādsaistību summa bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem – 1,33 miljardi eiro. Savukārt, privātpersonu kopējais parāds dažādiem pakalpojumu sniedzējiem ir pēdējā mēneša laikā audzis, sasniedzot 166,5 miljonus eiro.
Izmaiņas KIB kredītreitingā
04.11.2021
Š.g. pirmajā ceturksnī KIB veica kredītreitinga (credit score) ikgadējo pārbaudi. Lai pārbaudītu COVID pandēmijas ietekmi uz kredītreitinga prognozi, dati tika sadalīti trīs grupās:
“kredīti izsniegti pirms pandēmijas"
‘’kredīti izsniegti pandēmijas sākumā"
“kredīti izsniegti pandēmijas laikā"
KIB kredītreitinga prognozes precizitāte visos trijos periodos saglabājās stabili augsta. Analīzes rezultātā KIB kredītreitingā tika ieviestas vairākas izmaiņas, kuras vēl vairāk uzlabo reitinga precizitāti:
No reitinga tika izslēgti nefinanšu uzņēmumu pieprasījumi (auto un skrejriteņu noma, būvtehnikas noma, u.c.).
Tika samazināta „nebūtisku“ maksājumu pārkāpumu (zem EUR 30) ietekme uz personas kredītrisku, jo tika konstatēta zema korelācija starp personas risku un nebūtisku maksājumu pārkāpumu esamība kredītvēsturē.
Tika samazināta nodokļu parādu kavējumu, kas ir īsāki par 30 dienām, ietekme uz kredītreitingu, jo tika konstatēta zema korelācija starp personas risku un īsu (īsāku par 30 dienām) nodokļu parādu esamība kredītvēsturē.
Tika palielināts risks personām, kuras ir galvinieki kavētiem kredītlīgumiem.
Tika mainīts riska novērtējums personām, kuras ir atdalītas no līgumsaistībām izejot maksātnespējas procesu (situācijās, kad līgumam ir galvotāji).
Kredītreitinga rekalibrācijas rezultātā vairāk kā 20 tūkstošiem privātpersonu kredītreitings uzlabojās no B uz A.
Vasarā pieaudzis iedzīvotāju parāds pakalpojumu sniedzējiem
28.10.2021
Vasaras mēnešos pieaudzis privātpersonu kavēto maksājumu skaits telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu, pārādu piedziņas u.c. uzņēmumiem. Privātpersonu aktīvu maksājumu kavējumu (kavētas vairāk nekā 60 dienas) 30.augustā sasniedza 901 tūkstoti. Salīdzinājumam, šā gada maijā privātpersonu kavēto maksājumu skaits bija 870 tūkstoši.
Savukārt, kredītsaistību skaits privātpersonām visa šī perioda laikā (31.05.-30.08.2021) saglabājies nemainīgs – 1.14 miljoni aktīvu kredītlīgumu.
OKTOBRIS: IEDZĪVOTĀJU KOPĒJAIS PARĀDS NEMAZINĀS
18.10.2021
Pēc minimāla krituma iepriekšējā mēnesī, oktobrī iedzīvotāju parāds finanšu iestādēm nedaudz pieaudzis – kopējā parādsaistību summa bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem 1,35 miljardi eiro. Savukārt iedzīvotāju kopējais parāds pakalpojumu sniedzējiem saglabājas praktiski nemainīgs, oktobrī sasniedzot 165 miljonus eiro.
Trešdaļai alimentu nemaksātāju nav citu parādsaistību
20.09.2012
Uzturlīdzekļus bērniem šobrīd Latvijā nemaksā ap 40 tūkstošiem vecāku, lai gan trešdaļai jeb 35% šo personu nav citu parādsaistību, vai arī tās tiek pildītas laicīgi, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) dati, kas apkopoti sadarbībā ar Uzturlīdzekļu garantiju fondu (UGF).
Pēc KIB datiem apmēram 12 tūkstošiem UGF parādnieku nav nedz atvērtu līgumu kredītiestādēs, nedz arī kavētu rēķinu pie pakalpojumu sniedzējiem. Savukārt, vēl pusotram tūkstotim ir saistības finanšu iestādēs, bet tās tiek pildītas savlaicīgi.
“Skaitļi liek nopietni aizdomāties, pašlaik 35% alimentu nemaksātāji maksā visus citus rēķinus, nekad nav bijuši saskarē ar parādu piedzinējiem, kā arī veiksmīgi kārto kredītus un citus maksājumus, izņemot saistības pret saviem bērniem," secina KIB valdes loceklis Intars Miķelsons.
Analizējot otru daļu jeb atlikušos 65% uzturlīdzekļu nemaksātāju, 26% (ap 10 tūkstošiem) ir gan kavētas kredītsaistības, gan kavēti dažādi rēķini, 24% (ap 9 tūkstošiem) ir kavēti tikai rēķini pakalpojumu sniedzējiem, bet 15% (ap 6 tūkstoši) maksā komunālo un citu pakalpojumu sniedzēju rēķinus, esot parādā tikai kredītdevējiem.
“No šiem datiem varam izdarīt divus būtiskus secinājumus: katrs ceturtais UGF parādnieks uzturlīdzekļus bērniem ir ‘nolicis’ sava prioritāšu saraksta pēdējā vietā, un mazāk kā puse ir tādi, kas nespēj pildīt saistības pret bērniem, jo ir uzņēmušies pārmērīgas kredītsaistības. Šis pēdējais secinājums kalpo arī kā papildus atgādinājums un norāde kredītdevējiem, kādēļ tomēr ir svarīgi ieskatīties arī UGF datos, izvērtējot privātpersonas maksātspēju, ko iespējams ērti izdarīt arī caur mūsu datu bāzi," uzsver KIB pārstāvis.
IEDZĪVOTĀJU PARĀDSSAISTĪBAS SEPTEMBRĪ - SAMAZINĀJUŠĀS
16.09.2021
Iedzīvotāju kopējais parāds finanšu iestādēm septembrī samazinājies – kopējā parādsaistību summa bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem 1,3 miljardi eiro. Tāpat samazinājies privātpersonu kopējais parāds pakalpojumu sniedzējiem – 166,4 miljoni eiro.
2021.GADA VASARA – MĀJOKĻU KREDITĒŠANĀ AKTIVITĀTE SAGLABĀJUSIES AUGSTA
03.09.2021
Arī vasarā hipotekāro kredītu tirgus saglabājies aktīvs – iedzīvotājiem izsniegto kredītu skaits turpinājis pieaugt gan maijā, gan jūnijā. Šī gada jūnija mēnesī licenzētie kreditētāji privātpersonām izsnieguši hipotekāros aizdevumus kopā par 72 824 699 eiro.
Iedzīvotāju parādssaistības vasarā - bez izmaiņām
17.08.2021
Vasaras mēnešos iedzīvotāju kopējais parāds finanšu iestādēm nav piedzīvojis ‘lēcienus’, kopējā parādsaistību summa bankām un alternatīvajiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem augustā ir tāda pati kā jūlijā – 1,34 miljardi eiro. Vasaras mēnešos nedaudz samazinājies privātpersonu kopējais parāds pakalpojumu sniedzējiem – 169,4 miljoni eiro (jūlijā tas bija 169,7milj. EUR, jūnijā – 169,6 milj. EUR).
Turpina sarukt iedzīvotāju parāds kredītiestādēm
Jūlijā kopējā iedzīvotāju parādu summa – 1,34 miljardi eiro. Privātpersonu nenomaksāto rēķinu pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem kopējā summa jūlijā – 169,7 miljoni eiro.
Patēriņa kreditēšana sāk atdzīvoties
Pēc strauja krituma 2020.gadā, pakāpeniski ‘atdzīvojas’ arī aktivitāte privātpersonu kredītkaršu, kredītlīniju un overdraftu segmentā. KIB apkopotie dati parāda, ka darījumu skaita (noslēgto līgumu) ziņā licenzētajiem patērētāju kreditoriem apjoms ir lielāks nekā bankām, bet kopā izsniegtās summas ir daudzkārt mazākas.
Bankas zaudē patēriņa kredītu tirgu
Strauji krītas banku tirgus daļa patēriņa kredītu segmentā (kredītlīnijas, kredītkartes, u.c), salīdzinot ar alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju privātpersonām izsniegtajiem patēriņa aizdevumiem, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējiem trīs gadiem.
Šī gada aprīlī bankas izsniegušas iedzīvotājiem patēriņa aizdevumus par kopējo summu 17 026 625 eiro, bet alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji – par kopsummu 16 670 348 eiro, liecina KIB datu arhīvs.
Pirms diviem gadiem, 2019.gada aprīlī, banku izsniegtie patēriņa aizdevumi privātpersonām sasniedza 19 750 602 eiro, bet licenzēto patērētāju kreditoru piešķirtā summa iedzīvotājiem bija 17 880 807 eiro.
“No mūsu datubāzē esošās informācijas izriet, ka šobrīd pēc jaunu izsniegto kredītu skaita bankas pārvalda aptuveni 15%, bet t.s. nebankas izsniegušas 85% no visiem patēriņa kredītiem. Kopš 2019 gada aprīļa banku izsniegtās summas regulāri ir samazinājušās, turpretī ātro izsniegto kredītu summas ar retiem izņēmumiem turpina pārsniegt banku aizdotās summas," uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
KIB datu arhīvs glabā visu Latvijas komercbanku datus un 80 – 90% alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju datus.
“Apskatot KIB kredītreitingu jeb klientu portfeļa riska profilu – bankas vs nebankas, redzam, ka 80% banku klienti atrodas A-C kategorijā, bet nebanku klientu kredītreitings lielākoties ir B-D kategorijā. Tas nozīmē, ka licencētie patērētāju kreditori, uzņemoties augstāku risku, ar vien vairāk pārņem patēriņa kreditēšanas tirgu," stāsta KIB valdes loceklis.
2020.gada griezumā redzams, ka izsniegto kredītu skaits ir kopumā sarucis, lai gan 2021.gada pavasarī gan bankas, gan alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēji ir atgriezušies pirmspandēmijas pozīcijās.
Skatoties uz izsniegto patēriņa kredītu skaitu, kopš 2019.gada janvāra gandrīz uz pusi samazinājies alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēju patēriņa līgumu skaits, lai gan kopsumma nav mainījusies. Tas ir skaidrojams ar izmaiņām likumdošanā, proti, mazos aizdevumus kreditētāji vairs neizsniedz, jo ierobežoto procentu dēļ kreditētājiem nes zaudējumus. “Skaita samazinājums ir loģisks – ja iepriekš privātpersona ņēma 6 mazos aizdevumus gadā, tad pašlaik licenzētie aizdevēji praktizē kredītlīnijas principu, kad tiek izsniegts viens kredīts par lielāku summu," stāsta KIB valdes loceklis.
Privātpersonu līzingi
Līdzīgi kā patēriņa kredīti, arī iedzīvotājiem piešķirto līzingu skaits pēc sešu mēnešu krituma, šī gada martā ir pieaudzis.
2021.gada jūnijā kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir 1,36 miljardi eiro
2021.gada jūnijā kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir 1,36 miljardi eiro. Savukārt privātpersonu nenomaksāto rēķinu pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem (apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem) kopējā summa jūnijā ir 169,6 miljoni eiro.
“Patīkami konstatēt, ka, lai arī neliela, bet tomēr ir vērojama pozitīva tendence – pēdējos mēnešos pakāpeniski samazinās kopējā iedzīvotāju parādu summa gan pie kreditētājiem, gan citos sektoros. Negatīvā ziņa – privātpersonu parādu summas vēl joprojām ir iespaidīgas, tās ir pārāk lielas Latvijas iedzīvotājam," atzīmē Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Pieaug izsniegto kredītu skaits mājokļu iegādei
No 2018.gada janvāra līdz 2021. gada aprīlim iedzīvotājiem izsniegti 48 tūkstoši hipotekārie aizdevumi kopsummā par vairāk nekā 2 miljardiem eiro, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) apkopotie dati par pēdējos trīs gados privātpersonām izsniegtajiem aizdevumiem mājokļu iegādei.
Dati apkopoti par 20 dažādu kredītiestāžu izsniegtajiem kredītiem īpašuma iegādei, celtniecībai un remontam.
“Zīmīgi, ka straujāks kāpums vērojams tieši posmā pēc Covid-19 pandēmijas uzsākšanās 2020. gada aprīlī, kad kreditēšanas nozare piedzīvoja “pauzi" un strauji mainījās privātpersonu dzīvesveids. 2020.gada otrajā pusgadā novērojama straujāka nekustamo īpašumu apgūšana gan skaita ziņā, gan izsniegto summu ziņā. Vidējie rādītāji pārsniedz gan 2019.gada, gan 2018.gada apjomus", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
No visiem izsniegtajiem aizdevumiem gandrīz puse (43%) ir summas līdz 20 tūkstošiem eiro. Savukārt pēdējā gada laikā pieaug kredītlīgumu skaits par summu virs 100 tūkstošiem eiro.
Hipotekārajā kreditēšanas segmentā bieži līgumiem tiek reģistrēts nodrošinājums jeb ķīla. Pēc KIB datiem, aizdevumiem līdz 20 tūkstoši eiro nodrošinājums tiek piemērots tikai 17% līgumu, savukārt aizdevumiem virs 20 tūkstošiem eiro nodrošinājums ir 95% līgumu.
Apskatot izsniegto kredītus pēc vecuma grupām, pēdējo trīs gadu laikā nedaudz ir samazinājies aizņēmēju skaits grupā 26-30 gadi, toties sākot ar 2020. gadu vērojams straujāks hipotekāro kredītu pieaugums vecuma grupā no 31-40 gadiem.
2021.gada maijā kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir 1,39 miljardi eiro.
2021.gada maijā kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir 1,39 miljardi eiro. Savukārt privātpersonu nenomaksāto rēķinu pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem (apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem) kopējā parādu summa maijā ir 169,7 miljoni eiro.
Klientu izpēte jeb KYC: kā šis princips var uzlabot biznesa rezultātus?
Pasaules ekonomikā šobrīd valdošā nenoteiktība liek uzņēmumiem pārvērtēt rīcības modeļus, lai nodrošinātu ne tikai sava biznesa ilgtspēju, bet arī ienesību ilgtermiņā. Šodien, lai uzņēmums būtu veiksmīgs, izpratnei par tirgū notiekošo, it īpaši, raugoties savu klientu acīm, ir izšķiroša nozīme. Šis ir arī viens no regulējošo institūciju noteiktajiem uzņēmējdarbības pamatnosacījumiem. Tomēr joprojām biznesa vidē biežas ir situācijas, kad pārāk vieglprātīga attieksme pret klienta izpēti jeb KYC (Know Your Customer) principu sadarbības sākumā, noved pie smagām sekām vēlāk.
11. maijā kredītinformācijas un risku pārvaldības risinājumu sniedzējs Creditinfo rīko tiešsaistes semināru ar likumdošanas un finanšu noziegumu ekspertu dalību. Vebināra mērķis ir sniegt padziļinātu ieskatu, kā uzņēmumiem un organizācijām rīkoties, lai mazinātu šī brīža riskus un nodrošinātu panākumus nākotnē.
Eksperti apskatīs, kā uzņēmumā vērtēt iekšējās kontroles sistēmas atbilstību, normatīvo aktu nianses, kā arī biežākos apdraudējumus, lai palīdzētu uzņēmumiem saprast kā pasargāt savu organizāciju no finanšu noziegumiem, kā arī par iespējām, kādas sniedz klientu izpētes (KYC) procesu pārzināšana.
Vebinārs notiks angļu valodā, to vadīs Briņja Baldursdotira (Brynja Baldursdóttir), Creditinfo Nordics globālo tirgu direktore
Creditinfo grupa kļūst par Kredītinformācijas Biroja (KIB) vairākuma akcionāru Amerikāņu investīciju fonds pastarpināti kļuvis par KIB stratēģisko investoru
AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) akcionārs “Creditinfo Group" š.g.16. martā ir palielinājis savu daļu uzņēmumā, kļūstot par 51% akciju turētāju. Savukārt nedēļu iepriekš, 9.martā par “Creditinfo Group" vairākuma akcionāru kļuva ASV investīciju fonds “Levine Leichtman Capital Partners" (LLCP).
Darījuma ietvaros savas akcijas uzņēmumā pārdeva “ABLV Bank" un tika palielināts KIB pamatkapitāls. Pārējie uzņēmuma akcionāri, kuru vidū ir vadošās Latvijas komercbankas: AS “Swedbank", AS “SEB banka", AS “Luminor Bank", AS “Citadele banka“ paliek nemainīgi un turpinās atbalstīt KIB, darbojoties uzņēmuma padomē.
Jānis Timmermanis, KIB valdes priekšsēdētājs: “Šis ieguldījums ir būtisks apliecinājums salīdzinoši jauna uzņēmuma spējai turpināt augt un piedāvāt kredītdevējiem visā Baltijas reģionā mūsdienīgus risinājumus kredītriska vērtēšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā. Paldies arī nu jau bijušajam akcionāram “ABLV Bank" par ilggadējo sadarbību un sniegto atbalstu līdzšinējā KIB izaugsmē!"
Briņja Baldursdotira (Brynja Baldursdóttir), Creditinfo Nordics globālo tirgu direktore: “Šis ir nozīmīgs solis “Creditinfo" grupai, kas nostiprina mūsu pozīcijas Baltijas reģionā kā vadošajam pakalpojumu sniedzējam kredītrisku vērtēšanas jomā. “Creditinfo" starptautiskā pieredze un spēja adaptēt savu kredītu reģistra risinājumu konkrētas valsts tirgus prasībām nodrošina augstu pakalpojumu daudzveidību visur, kur tiek ieviesti “Creditinfo" risinājumi".
AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) ir daļa no “Creditinfo Group". KIB ir dibināts 2013.gada maijā, un ir pirmais licencētais kredītinformācijas birojs Latvijā. Tā darbību datu apstrādes jomā licencē un uzrauga Datu Valsts Inspekcija. KIB palīdz bankām un finanšu iestādēm pārvaldīt kredītrisku un piemērot labāko praksi riska pārvaldībā un kreditēšanas procesos.
KIB akcionāri ir AS “Swedbank", AS “SEB banka", AS “Luminor Bank", AS “Citadele banka“ un “Creditinfo Grupa". Kopš KIB dibināšanas tā akcionāru vidū bija arī “ABLV Bank", kas tagad izstājas uzsāktās likvidācijas dēļ.
Par Creditinfo “Creditinfo", kas dibināts 1997. gadā ar galveno mītni Reikjavīkā, Islandē, ir kredītinformācijas un risku pārvaldības risinājumu sniedzējs visā pasaulē. Kā viens no savas jomas straujāk augošajiem uzņēmumiem “Creditinfo" atvieglo piekļuvi finansēm, izmantojot inteliģentas informācijas, programmatūras un analīzes risinājumus. Šobrīd visā pasaulē darbojas vairāk nekā 33 “Creditinfo" biroji. Jau vairākus gadu desmitus tā ir sniegusi biznesa informācijas, riska pārvaldības un kredītbiroju risinājumus lielākajiem aizdevējiem, valdībām un centrālajām bankām visā pasaulē, lai palielinātu pieeju finansējumam un radītu ekonomisko izaugsmi, ļaujot piekļūt aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un privātpersonām.
Par LLCP “Levine Leichtman Capital Partners" ir ASV investīciju fonds ar 37 gadu vēsturi. Kopš darbības sākuma LLCP ir ieguldījis 11,7 miljardus USD vairāk kā 90 uzņēmumos. LLCP biroji atrodas Losandželosā, Londonā, Hāgā, Stokholmā, Ņujorkā, Čikāgā, Šarlotē un Majami. Vairāk: www.llcp.com
Iedzīvotāju parādsaistības kredītiestādēm – 1,4 miljardi eiro, nenomaksāto rēķinu kopsumma 168 miljoni eiro
Aktīvi aizņēmumu līgumi ar kredītiestādēm šobrīd ir 692 tūkstošiem privātpersonām par kopējo summu 13 miljardi eiro. Savukārt kopējais iedzīvotāju parāda apjoms kredītiestādēm ir sasniedzis 1,4 miljardus eiro, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) dati.
Vidējā līguma summa ir 11 tūkstoši eiro, vidējais līgumu skaits vienai personai 1,9 līgumi. Trešā daļa aizņēmumu līgumu (29%) ir par summu līdz 500 eiro, un lielākā daļa aizņēmēju jeb 34% ir vecumā līdz 30 gadiem.
Lielākais parādnieku skaits ir vecuma grupā no 31 līdz 50 gadiem: puse šīs grupas pārstāvju (51%) kavē kādu no kredītiestādes līgumiem, 49% šīs grupas pārstāvju ir arī kāds kavēts rēķins.
“Visvairāk parādu ir ekonomiski aktīvajā grupā, pie kam līdzīgs parādnieku skaits ar kavētiem kredītiestāžu līgumiem un rēķiniem, liecina, ka tie varētu būt vieni un tie paši cilvēki. Vienai personai bieži vien ir vairāki aizņēmumi pie dažādiem aizdevējiem un šie ir tikai privātpersonu aktīvie līgumi ar lielākajām finanšu iestādēm – bankām, līzinga devējiem, patēriņa kreditētājiem. KIB datu bāzē tiek reģistrēti arī privātpersonu nenomaksātie rēķini pie dažādiem pakalpojumu sniedzējiem – apsaimniekotājiem, elektroenerģijas un atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, kā arī nodokļu parādi un parādi ārpus tiesas parādu piedziņas uzņēmumiem. Šādu parādnieku kopskaits šobrīd ir 222 tūkstoši un kopējā parādu summa sasniegusi 167,7 miljonus eiro", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Trešdaļai aktīvo aizņēmēju (35%) ir “E" un “D" līmeņa kredītreitings, kas klasificējas, kā ļoti slikts (sarkanā zona) un slikts (ornžā zona). “Tas nozīmē, ka aizdevējiem ir zemas prognozes atgūt šos aizdevumus. “A" klases kredītreitings (zaļā zona) šobrīd ir vien 29% aktīvo aizņēmēju, vēl 10% ir “C" klase jeb dzeltenā zona", secina KIB pārstāvis.
Pilna statistika par AS Kredītinformācijas Birojs sisēmā apkopotajiem datiem atrodama https://www.kib.lv./statistika/
Riska klase
Aktīvie aizņēmēji, 05.02.2021
A
219318
29%
B
189674
25%
C
74465
10%
D
81484
11%
E
185675
24%
No score
16393
2%
767009
Vairāk nekā trešdaļai Latvijas uzņēmumu kredītreitings kritisks Covid-19 pandēmijas ietekmes dēļ
Vairāk nekā trešajai daļai jeb 42% Latvijas uzņēmumu šībrīža kredītrisks ir kategorijā “zems" un “ļoti zems", liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) kredītreitinga aprēķina algoritms jeb Covid kredītreitings, kurā papildus klasiskajiem kritērijiem iekļauti arī koronavīrusa pandēmijas radītie riski faktori.
Tikai 5% no 107 tūkstošiem Latvijas uzņēmumu kredītreitings ir “ļoti labs" un 18% uzņēmumu – “labs", bet 17% uzņēmumu atrodas t.s. dzeltenajā zonā – kredītreitings ir mērens, kas nozīmē, ka pandēmija ir jau ietekmējusi vai ietekmēs uzņēmuma darbību, bet 26% Latvijas uzņēmumu atrodas tā dēvētajā “watch" zonā, kas nozīmē, ka uzņēmuma finansiālo stāvokli Covid-19 ietekme skars stipri. Savukārt, 42% uzņēmumu atrodas riska grupā, kas nozīmē, ka tie cietīs ļoti smagi.
Covid kredītreitings aprēķina risku, kas specifiski izriet no Covid-19 pandēmijas ietekmes, t.i., iespējamību, ka uzņēmums kļūst maksātnespējīgs dēļ koronavīrusa izraisītiem ekonomiskajiem apstākļiem.
“Līdzšinējais kredītreitinga aprēķins šodienas situācijā vairs nav drošs, jo neatspoguļo reālo stāvokli uzņēmumā. Tas ir tādēļ, ka reitinga aprēķina pamatā ir iepriekšējo gadu finanšu pārskatu dati. Tas nozīmē, ka uzņēmumam, kurš ir t.s. ‘zaļajā zonā’ ar labu kredītreitingu, var izrādīties pilnīgi cita aina, apskatot Covid kredītreitingu. Piemēram, pašlaik skatoties pēc klasiskā kredītriska algoritma, redzam, ka ļoti zems kredītreitings uzrādās tikai 22% uzņēmumu!" uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
No šodienas, 12.februāra, ikviens iedzīvotājs var bez maksas kredītbiroja mājas lapā www.kib.lv noskaidrot jebkura Latvijas uzņēmuma Covid kredītrisku, ievadot uzņēmuma reģistrācijas numuru. “Privātpersonām šī ir unikāla iespēja pārbaudīt uzņēmuma stāvokli, piemēram, pirms veikt samaksu par preci interneta veikalā," uzsver KIB pārstāvis.
Finanšu nozares asociācijai pievienojas AS “SK ID Solutions” un AS “Kredītinformācijas Birojs”
Septembrī Finanšu nozares asociācijai (Asociācija) pievienojās divi jauni asociētie biedri – AS “SK ID Solutions" un AS “Kredītinformācijas Birojs".
“Asociācijas mērķis ir sadarbībā ar valsts, nevalstiskā sektora un citu nozaru partneriem mērķtiecīgi uzlabot uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumu vidi Latvijā, kā arī veicināt Latvijas finanšu nozares starptautisko reputāciju un konkurētspēju. Svarīgi, lai ikviena asociētā biedra un biedra mērķi, intereses un vērtības sakrīt ar Finanšu nozares asociācijas uzstādījumiem un pamatprincipiem. Tādēļ novērtējam AS “Kredītinformācijas Birojs" un AS “SK ID Solutions" pievienošanos Asociācijai", uzsver Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētāja Sanita Bajāre.
AS “Kredītinformācijas Birojs" ir dibināts 2013. gada 22. maijā un ir pirmais licencētais birojs Latvijā, kas nodrošina kredītinformācijas un riska pārvaldības risinājumu pakalpojumus. Tā sadarbības partneri ir Latvijas kredītiestādes, licencētie patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji, apdrošināšanas akciju sabiedrības, parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzēji un virkne citu nozaru uzņēmumu. Biroja akcionāri ir pašreizējie Asociācijas biedri AS “Swedbank", AS “SEB banka", AS “Luminor Bank", AS “Citadele banka", kā arī starptautisks kredītinformācijas biroju operators Creditinfo Grupa. Līdzīgi biroji darbojas visās Skandināvijas valstīs.
“Asociācijai ir nozīmīga loma kredītinformācijas biroju sistēmas izveidē Latvijā, kas, savukārt, ir veicinājis atbildīgu kreditēšanu un iedzīvotāju finanšu pratību, jo katram tagad ir iespēja iegūt savu kredītvēsturi un novērtēt savu kredītrisku. Kredītinformācijas biroju likums, saskaņā ar kuru darbojas kredītbirojs, tika pieņemts pateicoties Asociācijas iniciatīvai. Līdzīgi likumi un biroji darbojas visās Skandināvijas valstīs", atzīmē Jānis Timmermanis, “Kredītinformācijas Birojs" valdes priekšsēdētājs.
AS “SK ID Solutions" ir dibināts 2001. gadā Igaunijā, savukārt Latvijas filiāle dibināta 2019. gadā. Tā dibinātāji ir AS “SEB banka", AS “Swedbank" un Telia Eesti. AS “SK ID Solutions" sniedz uzticamības pakalpojumus – autentifikācijas un kvalificēta elektroniskā paraksta rīku Smart ID, laika zīmogus, sertifikāta derīguma pārbaudes pakalpojumu, kā arī organizācijas zīmogus. Klientu autentifikācijas rīks Smart-ID nodrošina lietotājiem iespēju piekļūt e-pakalpojumiem tādās nozarēs kā finanses, izglītība, telekomunikācijas, enerģētika, kā arī saņemt dažādus valsts iestāžu un e-komercijas pakalpojumus.
“SK ID Solutions ļoti novērtē lielo asociācijas ieguldījumu dažādu digitālo pakalpojumu attīstīšanā un popularizēšanā Latvijā. Tāpēc mēs esam priecīgi pievienoties un turpmāk kopīgi Latvijā veidot drošas digitālās transformācijas vidi," saka SK ID Solutions Globālās biznesa attīstības un Latvijas filiāles vadītāja Sanita Meijere.
AS “Kredītinformācijas Birojs" darbosies vairākās Asociācijas komitejās un darba grupās – Kreditēšanas komitejā, Darbības atbilstības komitejā un GDPR darba grupā. Savukārt AS “SK ID Solutions" iesaistīsies Maksājumu un digitālo produktu komitejā, Komunikācijas komitejā un IT drošības darba grupā.
Asociētajiem biedriem vai biedriem jāapliecina gatavība pievienoties Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un sankciju ievērošanas politikas vadlīnijām. Asociācijas mērķu sasniegšanu prioritārajos virzienos nodrošina komitejas un darba grupas, kurās strādā eksperti no Asociācijas biedru vidus. Komiteju uzdevums ir veicināt jomas stratēģisko attīstību un īstenot konkrētus pasākumus. Lai kļūtu par Finanšu nozares asociācijas asociēto biedru vai biedru, aicinām sazināties ar Asociācijas valdi.
KIB ikmēneša ziņas SEPTEMBRIS 2020
KIB datubāzes statistika
Uz šī gada 31. augustu KIB sistēmā reģistrēti vairāk kā 1,24 miljoni AKTĪVI kredītlīgumi par 23,55 miljardiem EUR, no kuriem vairāk kā 10 miljardi sastāda privātpersonu saistības.
No visiem aktīvajiem līgumiem, vairāk kā 60 dienas tiek kavēti 22% līgumu, kas ir aptuveni 1,54 miljardi EUR.
Paralēli kreditoru izsniegtajiem līgumiem, KIB sistēmā ir informācija arī par kavētajiem rēķiniem un VID nodokļu parādiem. Šobrīd KIB datubāzē ir dati par kavētajiem rēķiniem 130 miljonu EUR apmērā un nodokļu parādi 595 miljonu EUR apmērā.
Sīkāku informāciju par statistiku skatīt šeit: http://www.kib.lv/statistika/
Jauni sadarbības partneri
Vasaras periodā KIB datubāzei pievienojušies jauni datu devēji.
Industra Bank AS UniCredit Leasing SIA SME Finance SIA AI Konsultāciju birojs SIA ALOJA-STARKELSEN SIA Altia Latvija SIA Aon Baltic UADBB Latvijas filiāle Dobeles Ūdens SIA Freeway Logistics SIA GROS AUTO GRUPA SIA Hansamatrix AS LYTAGRA AS Structum SIA Trans Trade Logistics SIA Winkler Baltija SIA
Visu datu devēju saraksts pieejams http://www.kib.lv/privatpersonam/datu-deveji/
Kvalitātes zīme “STIPRĀKAIS LATVIJĀ 2020"
Jau ceturto gadu AS “Kredītinformācijas Birojs" veicis Latvijas visu uzņēmumu izvērtēšanu un veiksmīgākajiem uzņēmumiem piešķir kvalitātes zīmi “Stiprākais Lativjā". Pēc 2019.gada finanšu datiem, KIB datubāzē esošās kredītinformācijas un Covid-19 ietekmes uz uzņēmumu, šogad sertifikātam “STIPRĀKAIS LATVIJĀ 2020" kvalificējušies 3,5% no visiem Latvijas uzņēmumiem iepriekšējo 5% vietā.
Stiprākie Latvijā kopumā nodarbina 150 tūkstošus cilvēku un apgroza kopā 12 miljardus eiro. Mazākā “Stiprākais Latvijā" uzņēmuma apgrozījums 2019.gadā ir 30 tūkstoši eiro, bet lielākā uzņēmumu apgrozījums sasniedz vairākus simtus miljonus eiro.
Latvijas nozares kuras visplašāk pārstāvētas ar kvalitātes zīmi “Stiprākais Latvijā" ir tirdzniecība (20% stipro uzņēmumu), transporta pakalpojumi (8%), būvniecība (7%). Stiprāko uzņēmumu sarakstā ir arī ārstu prakses un slimnīcas (5% stipro uzņēmumu). Konsultāciju bizness un ražošana – katru nozari pārstāv 6% uzņēmumu. Mazāk šajā sarakstā ir izglītības (0,1%), ēdināšanas (0,1%) u.c. nozares.
AS Kredītinformācijas Birojs uzlabo privātpersonu kredītriska aprēķinu!
Šodien, 17.jūnijā, pēc liela apjoma darba, kas ilga vairākus mēnešus, AS Kredītinformācijas Birojs ievieš jaunu statistisko modeli, kurš prognozē kredītņēmēja kredītrisku. Jaunais kredītreitings prognozē varbūtību, ka konkrētais kredītņēmējs kavēs kredītsaistību maksājumus ilgāk par 60 dienām nākamo 12 mēnešu laikā, pie tam saistību vērtībai jābūt vismaz EUR 150 vērtībā.
Analizējot saistību izpildi gandrīz 3 miljoniem kredītsaistību, kuras glabā AS Kredītinformācijas Birojs, ir izdevies noteikt faktorus, kuriem ir visnozīmīgākā ietekme uz Latvijas kredītņēmēju spēju sekmīgi kārtot uzņemtās saistības. Mainīgos un to ietekmi uz kredītrisku var apvienot trijās lielās grupās:
Kredītņēmēja vecums– jo vecāks ir kredītņēmējs, jo labāka ir tā maksāšanas disciplīna. Kredītsaistību analīze laika periodā no 2017.-2020 gadam parāda, ka kredītņēmēji, kuriem ir 60 un vairāk gadu kavē kredītmaksājumus piecas reizes mazāk par 20 gadīgiem kredītņēmējiem.
Kredītsaistību struktūra – esošo kredītsaistību struktūra brīdī, kad kredītņēmējs uzņemas jaunas saistības. Piemēram, esošo kredītsaistību amortizācijas pakāpe (pilnīgi jaunas saistības vai nomaksāta lielākā daļa esošo saistību). Vai personai ir pārsnieguma kredīti/ kredītkartes/ kredītlīnijas, un kāda ir to limita attiecība pret faktiski izlietoto apjomu, u.c. Piemēram, personas, kuras ilgstoši izmanto gandrīz 100% no tai piešķirtās kredītlīnijas, kavē kredītmaksājumus divas reizes biežāk nekā personas, kuras vidējais mēneša atlikums ir 50% no piešķirtā kredītlimita.
Pārmērīgas aizņemšanās indikatori – tādi rādītāji, kā daudzi patēriņa kredīti pie dažādiem kredītdevējiem, kredītmaksājumu kavējumu biežums, pieprasījumi no distances kredītu devējiem īsā laika sprīdī, kavētas saistības, kuras kredītņēmējs ir galvojis, vēsturiskās kredītsaistības nokārtotas ar kavējumiem vai dzēstas tās cedējot, nodokļu un komunālo pakalpojumu maksājumu parādi, saistība ar uzņēmumiem (kā valdes loceklim vai īpašniekam), kuriem ir būtiski maksājumu kavējumi, u.c. radītāji.
Ar savu kredītreitingu, kuru izmanto arvien vairāk Latvijas kredītdevēju, privātpersonas var iepazīties kļūstot par manakreditvesture.lv abonentu. Jaunais kredītreitings aizstās pašreiz izmantoto modeli un pašreizējiem manakreditvesture.lv abonentiem ir pieejams bez papildus maksas.
Lietuvā Centrālā banka aicina uzņēmumus apmainīties ar parādnieku datiem
Lietuvas centrālā banka sadarbībā ar kredītbiroju ir uzsākusi kampaņu, kurā aicina uzņēmumus nodot debitoru datus kredītbirojam, kā arī nekavēties ar datu atjaunošanu tiem uzņēmumiem, kuri jau izmanto parādnieku datu apmaiņas iespēju.
Lietuvas centrālās bankas sadarbības partnera, kredītbiroja “Creditinfo" datu apmaiņas dalībnieku skaits šobrīd ir ap diviem tūkstošiem uzņēmumu. Latvijā debitoru datu apmaiņu pagaidām izmanto ap 200 uzņēmumiem, liecina “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) informācija.
Debitoru datu apmaiņa palīdz izslēgt ‘sliktos’ uzņēmumus no aprites. “Uzņēmumi iesniedz savus debitoru datus kredītinformācijas birojam, pretī saņemot informāciju par citiem viņus interesējošiem uzņēmumiem, tādejādi tie var precīzāk izvērtēt sadarbības partneru spēju norēķināties. Latvijā, visbiežāk, tā vietā, lai pārbaudītu uzņēmuma maksātspēju un turpinātu sniegt pakalpojumus uz pēcapmaksu, uzņēmēji atceļ pilnīgi visiem klientiem pēcapmaksas iespēju, tā viens otram ‘cērtot rokā’ un bremzējot uzņēmējdarbības vidi kopumā", uzsver Intars Miķelsons, KIB valdes loceklis.
Kopumā KIB arhīvā šobrīd ir dati par 650 tūkstošiem privātpersonu un ap 400 tūkstošiem uzņēmumu, no tiem aktīvi ir ap 120 tūkstošiem uzņēmumu: 20 tūkstošiem ir aktīvi līgumi ar kredītiestādēm, 3,5 tūkstoši līgumi tiek kavēti kredītiestādēm, 8 tūkstoši rēķini kavēti uzņēmumiem, 80 tūkstošiem uzņēmumu ir nodokļu parādi.
Latvijā ir aktīvi divi kredītbiroji, kas darbojas uz speciāla likuma pamata. KIB ir pirmais licenzētais kredītbirojs un vienīgais Latvijas kredītinformācijas birojs, kas uzglabā un piedāvā informāciju ne vien par fiziskām, bet arī par juridiskajām personām.
KIB ir Lietuvas kredītbiroja “Creditinfo" māsas uzņēmums, kas pārstāvēts visās Baltijas valstīs, Lielbritānijā, Čehijā, Slovākijā, Īslandē, Maltā, Gruzijā, Ukrainā – kopā vairāk nekā 30 valstīs Eiropā un pasaulē. www.kib.lv
Vai rēķins tiks apmaksāts, vai būs jānoraksta? Atbilde slēpjas tajā, cik aktuāla un efektīvi apstrādāta informācija ir Jūsu rīcībā
Krīzes laikā uzņēmumi meklē veidus, kā sevi paglābt no smagās ekonomiskās vētras. Varianti ir dažādi, bet bieži vien tiek piemirsts galvenais – kritiska nepieciešamība pēc precīzas un savlaicīgas informācijas par klientu šā brīža situāciju. Kritiska, jo informācijas pieejamība vai tās trūkums šodien nozīmē – parāds būs jānoraksta vai Jūs to atgūsiet.
Situācija, kādā šobrīd atrodamies ir unikāla. Tā ir vēl nepieredzēta ekonomiskās aktivitātes lejupslīde, kas notiek vienlaikus visā pasaulē. Pandēmijas ekonomiskās sekas būs smagas, un nav pārspīlēti teikt, ka tirgus pašlaik saskaras ar savu vislielāko izaicinājumu, ja nē vēsturē, tad noteikti kopš 2008. gada finanšu krīzes.
Uzņēmēji ar kredītriskiem ir saskārušies arī līdz šim, tomēr krīzes situācijā korekti izvērtēt jaunos un esošos sadarbības partnerus ir dubults izaicinājums. Pieaugot bezdarbam, un daudziem uzņēmumiem saskaroties ar nopietnām finansiālām grūtībām, sagaidāms smags spiediens uz maksāšanas disciplīnu. Mazs vai vidēja lieluma uzņēmums, tieši vai netieši, bet visi ir cieši saistīti ar citu uzņēmēju veiksmēm un neveiksmēm dažādās valstīs visā pasaulē.
Creditinfo grupas pārstāvētājos tirgos novērojam, ka nokavēto maksājumu skaits sāk pieaugt, kas ir savlaicīgs un skaidrs brīdinājums par gaidāmo sadarbības partneru spēju mazināšanos samaksāt pēcapmaksas rēķinus. Tas, ko katrs uzņēmējs var darīt nekavējoties, ir uzraudzīt katra sava sadarbības partnera biznesa situāciju. Tajā pašā laikā uzreiz ir arī jāpārskata biznesa lēmumu pieņemšanas process. Patreizējā situācijā veicamās darbības:
Apzināt kredītriska politikas lēmumus – kad, kuros brīžos uzņēmums sniedz pakalpojumus/preces uz pēcapmaksu, un, kad to nedara;
Pārskatīt procesus, kas saistīti ar parādu piedzīšanu un pielāgot parādu piedziņas stratēģiju jaunajai situācijai. Nepieciešamības gadījumā vērsties pie uzņēmumiem, kuri ir specializējušies parādu piedziņā vai iesaistīt ārpakalpojuma sniedzējus šajā procesā ātrāk;
Pārskatiet prioritātes savu resursu izlietošanā, mainot akcentus uz to, kas ir svarīgi. Šobrīd ir svarīgi regulāri izvērtēt katru jauno sadarbības partneri, un, iespējams, arī katru darījumu ar jau esošo sadarbības partneri tikpat detalizēti, kā gadījumā, ja šis darījums notiktu ar jaunu sadarbības partneri;
Jāpalielina lēmumu pieņemšanas ātrums – šodien lēmumi jāpieņem stundas, vēlākais dienas laikā, bet ne nedēļu vai mēnešu laikā;
Uzraugiet savu nozari, konkurentus, ne tikai klientus. Izmantojiet automātiskos paziņojumus par izmaiņām tirgū kā arī klientu un sadarbības partneru portfelī.
Ja izanalizēt klientu portfeli vēl ir izpildāms uzdevums, tad noorientēties procesos, kas notiek tirgū, var būt liels izaicinājums. Katra uzņēmēja rīcībā esošā informācija tomēr parāda tikai daļu kopainas – Jūsu klientu pašreizējo situāciju, spēju samaksāt konkrēto, Jūsu izrakstīto rēķinu, bet vai sadarbības partneris spēj samaksāt arī citus rēķinus, citiem uzņēmējiem?
Tas, kas pietrūkst un ir izšķiroši ekonomiskā stresa laikā, ir spēja redzēt visas Jūsu klientu aktivitātes pret ikvienu sadarbības partneri jebkurā nozarē. Ja klients cieš finansiālas grūtības citur tirgū un nevar norēķināties ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, pastāv liela varbūtība, ka viņš drīz paliks parādā arī Jums.
Tieši šeit var palīdzēt KIB informācija par uzņēmumu nesamaksātajiem rēķiniem un automātiskie paziņojumi par jauniem kavētiem rēķiniem citiem uzņēmumiem (monitoringa pakalpojums). Monitorings ir vienkāršs instruments, proaktīvai, jaunas informācijas saņemšanai ikreiz, kad par kādu no Jūsu klientiem cits uzņēmums būs iesniedzis informāciju par jaunu nesamaksātu rēķinu. Monitorings jums palīdzēs savlaicīgi uzzināt, ja Jūsu klients:
Nav apmaksājis rēķinu (60+ dienas);
Kavēto rēķinu apjoms sasniedzis noteiktu summu;
Tiek pieteikta maksātnespēja;
Uzņēmumam mainās īpašnieki vai valde
Citi, kopā 30+ notikumi.
Monitoringu var aktivizēt dažu minūšu laikā un turpmāk katru nakti tiks pārbaudītas, kādas izmaiņas notikušas dienas laikā un, ja būs jauna informācija, tā tiks nosūtīta Jums uz e-pastu, turklāt šobrīd pakalpojums ir pieejams bez maksas. Apbruņojušies ar šo informāciju, Jūs varat savlaicīgi apzināt riskantos klientus un rīkoties, piemēram, neizsniegt pasūtījumu kamēr nav samaksāts rēķins, ja pastāv tāda iespēja, paņemt atpakaļ preci, ja tomēr pakalpojums jau sniegts un preci atgūt nav iespējams, piedāvāt atmaksas grafiku un sekot līdzi tā izpildei. Ja parāda atmaksas grafiks netiek pildīts, uzsākt aktīvu parāda piedziņu utml. Informācija piešķir Jums variantus rīcībai un spēju pieņemt vislabākos lēmumus tieši Jūsu uzņēmumam.
Frāze “zināšanas ir spēks" vēl nekad nav bijusi tik patiesa, jo tikai, izmantojot KIB datus, Jūs spēsiet efektīvi iegūt informāciju par Jūsu klientu visām darbībām. Savukārt, iegūtā informācija Jums sniegts iespēju pasargāt savu biznesu. Šim ir jābūt pirmajam solim, gatavojoties ekonomikas lejupslīdei!
KIB: kredītriska vadība pandēmijas izraisītas ekonomiskās krīzes apstākļos
Maksātnespējas risks pašlaik pieaug strauji un praktiski visās nozarēs. Pāriet uz priekšapmaksu nozīmē zaudēt klientus, padarot pandēmijas izraisītās krīzes sekas vēl smagākas. Tādēļ ir svarīgi saglabāt mieru un atcerēties, ka īstermiņa likviditātes problēmas ārkārtējās situācijas noteikto ierobežojumu dēļ ne vienmēr nozīmē klientu bankrotu. Šādos apstākļos lēmumi ir jābalsta uz visu pieejamo informāciju. Savukārt informācijai ir jābūt precīzai un aktuālai, uzsver “Kredītinformācijas Birojs" (KIB).
Kredītinformācijas un riska pārvaldības risinājumu pakalpojumu sniedzēju grupa “Creditinfo Group", kuru Latvijā pārstāv KIB, izplatījusi ieteikumus rīcībai uzņēmējiem pandēmijas skartajās valstīs.
# 1 Saglabāt mieru
Situācijā, kad vairs nevar paļauties uz vēsturisko sadarbību un finanšu pārskatiem, kuri atspoguļo situāciju kāda bija uzņēmumā pirms 16 mēnešiem, uzņēmumi mēdz asi reaģēt uz jebkuru informāciju par sadarbības partnera finanšu stāvokli. Tādēļ, vērtējot informāciju, par sadarbības partneru kavētajiem maksājumiem, Creditinfo grupa rekomendē uzņēmumiem ņemt vērā ne tikai kavējuma faktu, bet arī kavējuma ilgumu un summu.
Savukārt, slēdzot individuālas vienošanās par maksājuma termiņu pagarināšanu, vai rēķinu apmaksu pa daļām, kredītbiroja lietotāji iekļauj attiecīgo pazīmi arī kredītbiroja datubāzē, lai informācijas saņēmējam būtu skaidrs konteksts, kurā parāds ir radies un atrodas pašlaik. Šādā veidā kredītbiroja datu apmaiņas sistēmā tiek atsijāti tie uzņēmumi, kuri ar saviem piegādātājiem/kreditoriem problēmas risina, no tādiem, kas atsakās no problēmu risināšanas.
“Piemēram, banku nozarē ir pieņemts ziņot par visiem kredītu maksājumu kavējumiem, kas ir vecāki par 60 dienām un par parāda summa pārsniedz 150 eiro. Taču, atliekot maksājumus caur “kredītu brīvdienām" vai cita veida kredītmaksājumu “moratoriju", kavējums netiek fiksēts nebojājot kredītvēsturi. Savukārt, citas pazīmes, kuras norāda uz to, ka līgums ir pārskatīts, datu devējs parasti norāda tā, lai neradītu negatīvas un neatgriezeniskas sekas aizņēmējiem, kuri nevar izpildīt saistības pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ" uzsver KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.
#2 Pārvērtējiet kredītlimitus
Lai gan kredītlimitu samazināšana notiek daudzos uzņēmumos, to pamatā dažkārt ir subjektīvi faktori, nevis precīza un aktuāla informācija. Saņemot informāciju par sava sadarbības partnera parādiem citiem uzņēmumiem, kuri tiek ilgstoši kavēti, vai arī kur vienošanās par atliktajiem maksājumiem netiek pildītas, palīdzēs uzņēmumiem labāk sadalīt ierobežotos apgrozāmā kapitāla resursus starp klientiem.
Uzņēmumiem, kuri kredītriska vadīšanai izmanto uzņēmumu kredītreitingus, būtu jāņem vērā, ka straujas ekonomikas bremzēšanās apstākļos, kredītreitinga prognozētā defolta varbūtība būs optimistiskāka par patieso, taču reitings turpinās precīzi kārtot uzņēmumus pēc to kredītriska. Tas nozīmē, ka sakārtojot savus klientus pēc to kredītreitinga, uzņēmēji gūst vēl vienu atskaites punktu, lai saprastu, kuriem no klientiem vērts saglabāt kredītlimitus.
#3 Monitorings, monitorings un vēlreiz monitorings
Situācijā, kad tirgus strauji mainās uz leju, kredītriska vadība patērē milzīgus iekšējos resursus. Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, kurās pārstāvēta Creditinfo grupa, KIB piedāvā uzņēmumiem, kuri šobrīd neizmanto monitoringa pakalpojumu, pieslēgties datu apmaiņas sistēmai un sākt debitoru datu apmaiņu, saņemot līdz 2020. gada 30. jūnijam monitoringa pakalpojumu bez maksas. Tas nozīmē, ka uzņēmums laicīgi saņems informāciju par sava sadarbības partnera vai klienta maksājumu kavējumiem, rezultātā pārvaldīs aktuālo informāciju korekta lēmuma pieņemšanai.
2019. gada otrajā pusē KIB datubāzei pievienojušies jauni datu devēji
VIA SMS SIA
Sanitex SIA
LandCredit SIA
Ātrais kredīts SIA
Inkasso SIA
Agrimatco Latvia SIA
KG Knuttsen SIA
JAUDA-KOKS SIA
Flexidea SIA
Enefit SIA
Vanilla Travel SIA
Alfestus UAB
Jupojos statybines medžiagos UAB
Gaismas Stils SIA
KIB jau trešo gadu pēc kārtas ir veicis visu Latvijas Uzņēmumu reģistrā reģistrēto uzņēmumu sertificēšanu un kopš rudens uzņēmumiem piedāvā iegādāties sertifikātu STIPRĀKAIS LATVIJĀ 2019. Sertifikātu savā īpašumā var iegūt aptuveni tikai 5% no visiem Latvijas uzņēmumiem, kuriem ir izpildījušies augstie sertificēšanas kritēriji.
Apvienojot vairāku reģistru datus, izveidots virtuālais kredītbirojs
Sākot ar novembri Latvijas kredītu devējiem pieejams vienots virtuālais kredītbirojs – tiešsaistes risinājums, kurš vienā kredītvēstures izziņā apvieno ziņas par visām patērētāju kredītsaistībām un ienākumiem. Ziņu avoti ir abi Latvijā licencētie kredītinformācijas biroji – “Kredītinformācijas Birojs" (KIB) un “CREFO Birojs", kā arī Valsts ieņēmumu dienests (VID).
Tiešsaistes risinājums reālā laika režīmā apkopo informāciju no trim avotiem, veic kredītsaistību ziņu analīzi, lai izslēgtu kredīlīgumu dublikātus, ja viens un tas pats kreditors abos kredītbirojos noziņojis vienu un to pašu kredītlīgumu, un aprēķina personas kredītmaksājumu/ienākumu attiecību, saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadlīnijām patērētāju kreditēšanas jomā.
Tas nozīmē, ka kredītu devējiem tagad vienkopus ir pieejami visi personas dati, lai tie spētu izpildīt maksātspējas izvērtēšanas prasības. “Informācija par personas ienākumiem un kredītsaistībām, kuras glabājas abos kredītinformācijas birojos, tiek apkopota vienā atskaitē un tas notiek reālā laika režīmā. Aprēķinos iestrādāti PTAC noteiktie rādītāji patērētāju kreditēšanas nozarei, kas ierobežo personai izsniedzamo kredītu maksimālo summu, atkarībā no ienākumiem. Šis risinājums ir radīts, lai samazinātu laiku kredīta izsniegšanas lēmuma pieņemšanai, vienlaicīgi izpildot PTAC prasības attiecībā uz patērētāja maksātspējas izvērtēšanu," stāsta KIB valdes priekšsēdētājs Jānis Timermanis.
Sistēmā būs redzami personas atvērtie kredītlīgumi, t.i. spēkā esošās saistības, tāpat arī vēsturiskie līgumi, tie, kuri izbeigti gan norēķinoties laicīgi, gan arī ar kavējumu, kā arī privātpersonas saistības pret komunālo pakalpojumu, parādu piedziņas un citiem uzņēmumiem, kuri ir noslēguši sadarbības līgumus ar KIB.
Šobrīd jaunais risinājums ir pieejams tikai licencētiem patērētāja kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem un kredītiestādēm. Pēc tam, kad tiks atcelti likumdošanā noteiktie ierobežojumi, šo informāciju par savām saistībām un ienākumiem varēs saņemt arī pati privātpersona. Pašreiz, informāciju, kuru par kredīta ņēmēju glabā KIB, jebkura persona var saņemt izmantojot KIB klientu portālu Manakreditvesture.lv. Savukārt, ziņas, kuras par patērētāju glabā CREFO Birojs un VID, persona var saņemt griežoties tieši pie šīm iestādēm.
Pērn Creditinfo Grupa sertificējusi vairāk nekā 3000 Baltijas finansiāli spēcīgākos uzņēmumus
2018. gadā Creditinfo Baltijas valstīs izsniedzis vairāk nekā 3 tūkstošus sertifikātu, kas apliecina finansiāli spēcīgāko Lietuvas, Latvijas un Igaunijas uzņēmumu kredītspēju. Pasaulē lielāko kredītinformācijas un riska pārvaldības risinājumu pakalpojumu sniedzēju Latvijā pārstāv Kredītinformācijas Birojs (KIB), kurš uzņēmumus sertificēs arī 2019 gadā..
Lielākā daļa uzņēmumu, kas iekļauti sarakstos “Stiprākais Latvijā", “Stiprākais Lietuvā" un “Stiprākais Igaunijā", ir mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem sertifikāts apliecina to finansiālo stabilitāti.
“Šāds apliecinājums uzņēmumam kalpo kā pārdošanas instruments ikdienā, jo galvenie kritēriji sertifikāta “Stiprākais Latvijā" piešķiršanai ir augsts kredītreitings, kas prognozē zemu saistību neizpildes risku divpadsmit nākamajos mēnešos. 2018.gadā saraksta “Stiprākais Latvijā" uzņēmumu vidējais norēķinu periods ir 52 dienas. Salīdzinājumam – Latvijā vidējais periods, kādā uzņēmumi apmaksā rēķinus ir 108 dienas", uzsver Jānis Timermanis, KIB valdes priekšsēdētājs.
“Stiprākais Latvijā" sarakstā ik gadu tiek iekļauti 10 tūkstoši finansiāli stabilākie uzņēmumi, kas pērn veidoja 42 procentus no visa Latvijas uzņēmējdarbības apgrozījuma, nodarbinot 27 procentus valstī strādājošos.
Viens no uzņēmumiem, kurš saņēmis sertifikātu “Stiprākais Latvijā", tūrisma operators Impro darbojas Latvijas tirgū kopš 1994. gada. “Pirmsākumos bijām četri darbinieki un organizējām autobusu ceļojumus uz Eiropu ar nakšņošanu savās teltīs. Kādreizējā tūrisma operatoru ‘pamatmaize’ jeb grupu ceļojumi šodien ir zaudējuši savu aktualitāti. Tagad ceļojumu var saplānot katrs pats un dažu minūšu laikā to nopirkt savā telefonā. Informācijas pieejamība un tehnoloģiju attīstība nozari ir būtiski mainījusi. No otras puses, cilvēku intereses kļūst aizvien daudzveidīgākas, kas nozīmē, ka operatoriem ir jāmeklē eksotiski risinājumi. Esam lepni par to, ka savas darbības 25. gadā ne tikai pastāvam, bet esam starp labākajiem un uzticamākajiem Latvijas uzņēmumiem", stāsta Impro valdes priekšsēdētājs Vilnis Klinovičs.
Savukārt Imanta poligrāfija ir simtais Latvijas uzņēmums, kurš pērn kvalificējās sertifikātam “Stiprākais Latvijā. Imanta poligrāfija paši sevi sauc par poligrāfijas ‘dinozauriem’, jo darbojas jau vairāk nekā 20 gadus. “Tipogrāfijas ir atradušas un ieņēmušas katra savu tirgus nišu, šajā nozarē ir raksturīga ilglaicīga sadarbība. Mums, piemēram, ir klienti ar kuriem strādājam 20 gadus. Pēdējos gados parādās arvien vairāk sadarbības partneru ārvalstīs, mums ir vairāki klienti Vācijā. Ārzemnieki novērtē mūsu darba ātrumu un kvalitāti, tāpēc uzņēmumam vissvarīgākā ir nevainojama reputācija", stāsta viens no “Imanta poligrāfija" īpašniekiem Vjačeslavs Grigorjevs.
Nosakot stiprākos uzņēmumus tiek ņemts vērā uzņēmuma kredītreitings, kas veidojas no vairākiem faktoriem: kavēto maksājumu esamība un to kredītvēsture, uzņēmuma finanšu rezultāti – apgrozījums, rentabilitāte, likviditāte, pašu kapitāls, kā arī dati par uzņēmuma vadību. Tiek vērtētas darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības risks un cita būtiska informācija. Kredītreitinga aprēķinam tiek izmantoti dati, kurus KIB saņem no Valsts Uzņēmumu reģistra, Valsts Ieņēmumu dienesta, kredītiestādēm – komercbankām, līzinga kompānijām un citiem aizdevējiem, kā arī būvniecības, tirdzniecības, enerģētikas un citu nozaru uzņēmumiem.
KIB klientu seminārs
24. aprīlis 12:00-16:00
Studijas “Padejosim?" telpās Rīgā, Brīvības gatvē 401c
11:30-12:00 – Reģistrēšanās
12:00-13:30 – Trīs sistēmas vienā jeb kā lietot jauno pakalpojumu – “Atskaišu agregators"
KIB datubāze Crefo datubāze VID datubāze Unikālo saistību filtrēšana DSTI aprēķins (ienākumi pret izdevumiem) Kredītreitinga aprēķins u.c. sistēmas iespējas
Mūsu datu bāzē šobrīd ir reģistrēti viens miljons un četrdesmit tūkstoši aktīvu privātpersonu līgumu ar finanšu nozares uzņēmumiem, no tiem 97 tūkstoši ir kavēti. Papildus kavētiem kredītlīgumiem privātpersonām pašlaik ir reģistrēti 305 tūkstoši kavēti rēķini nefinanšu uzņēmumiem.
Iedzīvotāju saistību apjoms turpina palielināties, attiecīgi pieaug arī kavēto maksājumu skaits. Lai mudinātu privātpersonas sekot līdzi savai kredītvēsturei, KIB sadarbībā ar PTAC, SEB banku, “Latvenergo", “Neste", “If" un RTU rīko kampaņu “Esi finansiāli vesels!":
Piereģistrējies līdz 2018.gada 1.decembrim www.manakreditvesture.lv un turpmākos 12 mēnešus seko līdzi savai kredītvēsturei neierobežoti un bezmaksas! Pamācību kā reģistrēties varat lejupielādēt šeit.
Kas jādara? Soli pa solim:
✅ Ja Tev konts vēl nav izveidots, tad izveido to, ieejot www.manakreditvesture.lv (caur internetbanku vai klātienē: Rīgā, Grēdu ielā 4a, 6.stāvā). UZMANĪBU! Savs konts ir jāizveido obligāti, citādi pieteikums akcijai netiks reģistrēts!
✅ Kad konts izveidots, dodies uz saiti: http://www.kib.lv/esi-finansiali-vesels/ un veic reģistrāciju (jāievada lietotājvārds, kas ir www.manakreditvesture.lv reģistrētais e-pasts un akcijas kods KIB_VESELS_1610)
✅ Septiņu dienu laikā uz reģistrēto e-pastu saņemsi informāciju, ka konta statuss ir mainīts un vari izmantot KIB pakalpojumus 12 mēnešus bez maksas.
Simtais Latvijas uzņēmums sertificējies «Stiprākais Latvijā»
Jau otro gadu AS “Kredītinformācijas Birojs" sertificē finansiāli stabilākos Latvijas uzņēmumus. Svarīgākie kritēriji sertifikāta “Stiprākais Latvijā" piešķiršanai ir augsts kredītreitings, kas prognozē zemu saistību neizpildes risku divpadsmit nākamajos mēnešos. Uzņēmumu kredītspēja tiek novērtēta un reitingi tiek noteikti pēc kredītreitinga principa, kas sastāv no informācijas par finanšu pienākumiem, parāda maksājumu vēsturi, finanšu rezultātiem – apgrozījumu, rentabilitāti, likviditāti, pašu kapitālu, citām attiecībām un to izmaiņām. Tiek vērtētas darījumu attiecības, juridiskie ierobežojumi, uzņēmējdarbības risks un cita būtiska informācija.
Kredītreitinga aprēķinam tiek izmantoti dati, kurus AS “Kredītinformācijas Birojs" saņem no Valsts Uzņēmumu reģistra, Valsts Ieņēmumu dienesta, kredītiestādēm – komercbankām, līzinga kompānijām un citiem aizdevējiem, kā arī būvniecības, tirdzniecības, enerģētikas un citu nozaru uzņēmumiem.
SIA “Imanta poligrāfija" ir simtais Latvijas uzņēmums, kurš ir kvalificējies sertifikātam “Stiprākais Latvijā". Uzņēmuma apgrozījums 2016.gadā – 680 tūkstoši eiro, strādā… (Lasīt tālāk)
Arī šogad Latvijas lielākais uzņēmums ar valsts kapitālu ir Latvenergo (Kredītinformācijas Biroja piešķirtais riska kredītreitings – 125 punkti), lai gan pēdējo gadu tendence rāda, ka Latvenergo apgrozījums turpina samazināties, bet ne tik strauji kā iepriekšējos gados. Iepriekšējo gadu straujais uzņēmuma apgrozījuma kritums bija saistīts ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu, un, šķiet, uzņēmums jaunajai tirgus situācijai ir veiksmīgi pielāgojies… (Lasīt tālāk)
Šodien 20 000 Latvijas uzņēmumu saņem sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites
Šodien 12.septembrī, jau otro reizi Latvijā norisinās Starptautiskās kredītinformācijas dienas kuras ietvaros 20 tūkstoši mazo un vidējo uzņēmumu elektroniski saņem sava uzņēmuma kredītreitinga atskaites. Iniciatīvas mērķis – iepazīstināt biznesa vadītājus ar informāciju, kāda par uzņēmumu pieejama citiem tirgus dalībniekiem un no kuras atkarīga ne tikai uzņēmuma reputācija, bet arī kreditēšanas iespējas un nosacījumi.
Jaunie personas kodi
No 2017.gada 1.jūlija personām, kurām ir Latvijas Republikā piešķirts personas kods, būs tiesības mainīt savu personas kodu uz jaunu. Šādas izmaiņas iestrādātas grozījumos Iedzīvotāju reģistra likumā ar mērķi turpmāk nesaistīt personas kodu ar dzimšanas datumu. Lai izvairītos no nepatīkamiem gadījumiem, kad negodprātīgi aizņēmēji varētu mēģināt izmantot šo situāciju, KIB sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi ir noslēguši sadarbības līgumu kas ļauj uzsākt darbu pie automatizēta risinājuma izstrādes, kurš ļaus identificēt personu neatkarīgi no tā, pēc kura personas koda kredītinformācijas lietotājs pārbaudīs datu subjektu KIB datu bāzē.
